Raitis un Edgars, aizminušies līdz Gibraltāram • IR.lv

Raitis un Edgars, aizminušies līdz Gibraltāram

«Gribējām izaicinājumus un iespaidus, un mēs tos ieguvām. Bija vieglas un grūtas dienas, taču ne tādas kā mājās, kur pilns ledusskapis,» par 41 dienu ilgo velobraucienu saka Edgars Stabulnieks un Raitis Bērziņš. Foto no privāta arhīva
Ieva Alberte

Gribējās ceļot. Izrauties no ikdienas. Edgars ieminējās Raitim, ka varētu ar riteņiem aizbraukt līdz kādam tālam Eiropas punktam. Vai, piemēram, iziet Santjago ceļu. Raitis piekrita, taču, nedaudz padomājis, piedāvāja aizmīties ar riteņiem līdz Gibraltāram. Nakšņotu teltī vai pie latviešiem, kuri pieteiktos dot naktsmājas. Ideja radās tāpēc, ka abu kontā jau bija velobrauciens Liepāja—Rīga. Raitis ir RTU elektronikas maģistrs un vada nelielu ārvalstu kompānijas filiāli Latvijā. Edgaram ir koledžas izglītība, un viņš strādā loģistikas uzņēmuma Omniva biznesa klientu nodaļā. Abi ir draugi 12 gadus, iepazinās tautas deju kolektīvā.

Braucienu puiši sāka 11. maijā. Uz Lietuvas—Latvijas robežas negatīvu Covid-19 testu neviens nevaicāja, cauri Lietuvai abi izminās entuziasma pilni. «Mēs esam tranzītā, un tajā nav jāievēro izolācija. Somās mums bija ātrie testi — ja kāds vaicātu, uztaisītu,»  skaidro Raitis. Pirms iebraukšanas Polijā radās bažas, ka varbūt tur ir prasīgi robežsargi un tāpēc jāmet līkums pa meža ceļiem. Tomēr nolēma mīties pakaļ fūrēm pa šoseju. «Uz robežas bija divi militārie busiņi. Viens robežsargs no tā vērās tālskatī. Mēs nopietnām sejām braucām garām. Neapstādināja,» atceras Edgars. 

Arī Vācijā viņi ieradās brīvi. Tur spēkā bija noteikums, ka nakšņot viesnīcās var tikai tie, kas dodas komandējumos. Pirmajā naktsmītnē, triko un ķiverēs tērpti, viņi māja ar galvu, ka ieradušies strādāt. «Tā mūsu izklaides brauciens pēkšņi kļuva par komandējumu. Nospriedām, ka esam apmaksāti blogeri,» smejas Raitis, kurš ik dienu Facebook ziņoja par jaunumiem braucienā.

Par smagāko abi dēvē kādu dienu Vācijas vidienē, kad vairākas dienas bija minušies pretī rietumu vējam un lietum. «Auksts, viss slikti,» atceras Raitis. Turklāt vēl «nokārās» telefons, kurā bija latvietes Lienes kontakti un naktsmāju adrese. Abi piesēda pilsētas centrā, dzēra karstu kakao un nomierinājās. Dzirdot latviešu valodu, pie viņiem pienāca nejauša garāmgājēja — latviete, kura pazina Lieni. Drīz puiši sēdēja pie viņas pirtī. «Naktsmājas mums deva ļoti atsaucīgi latvieši. Agris uzcepa tāāādas karbonādes. Antra un Aldis teica: «Ja kaut kas noplīst, aizbrauksim pakaļ»,» saka Edgars. Francijā nakšņoja pie Ričarda, kurš todien bija kļuvis par tēvu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu