Aivar, uztaisi bildītes! • IR.lv

Aivar, uztaisi bildītes!

Aivars Liepiņš. Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Puķe

Liktenim labpatika, lai Aivars Liepiņš nekļūtu par restorāna direktoru vai kinoaktieri. Taču specializētās ķīmijas klases zināšanas ilggadējam fotoreportierim nogludināja ceļu karjeras sākumā. Lieliska skola izrādījās arī fotofilmu gali, no kuriem attīstīti darbi izstādei Fotogrāfijas muzejā

Sutīgā vasaras dienā fotogrāfs atrod klusu stūrīti redakcijas pagrabā Andrejsalā, kas pārvērsts atpūtas zonā. Kopš 1995. gada strādādams laikrakstā Diena, Aivars Liepiņš (68) mērojis ceļu uz darbu Mūkusalā. Viņa biogrāfijā īpašu vietu ieņem arī Kundziņsala. Bet fotogrāfa iedvesmas poligons Atmodas laikā bijusi Siksala Teiču purva viducī. Kā pretēji lādēti joni salas virknējas ap Aivara ģimenes dzīvokli parastā daudzstāvu namā Zolitūdē. Un arī ķīmijai viņa biogrāfijā ir īpaša vieta. To uzzinu sarunā pirms 8. jūlijā atklātās fotoizstādes Man patīk dzīvot uz salas Latvijas Fotogrāfijas muzejā. 

Kāpēc tev ir tik īpašas attiecības ar salām?
Es piedzimu uz salas. Mājās. Visu laiku domāju, ka virtuvē, bet māsa teica, ka tomēr istabā.

Pastarītis, mums, bērniem, ir 17 gadu starpība. Tas arī ir īpašs stāsts, kāpēc es esmu šajā pasaulē. Mamma jau bija sievietes reproduktīvajai sistēmai cienījamā vecumā — 45 gadi, ja ne vairāk. Vienā brīdī aizgājusi pie daktera, tas teicis: jums ir labdabīgs audzējs. Cista. Ko lai dara? Audzējs aug aizvien lielāks! Tad pēkšņi sāk spārdīties. Piedzimu 1953. gada Jaungada naktī, ziemas vidū, Kundziņsalā. Tilta nebija, un kuģītis nez vai tajā laikā gāja.

Tēvs Jānis bija plostnieks. Mamma Zelma Veronika — mājsaimniece. Paps nomira, kad man bija pieci gadi, es viņu maz atceros. Mamma mūža beigās pārcēlās uz mūsu dzīvokli Zolitūdē.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu