Koku trūkums jūtams visā Rīgā 2

Apstādījumi pie Brīvības pieminekļa. Foto: Edijs Pālens, LETA
Anete Kauce, Rīgas Centra attīstības biedrības pārstāve
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējo piecu gadu laikā galvaspilsētā izcirsti vairāki tūkstoši koku, taču tieši koki, zaļās zonas un drošība pilsētā ir daži no aspektiem, kas palīdzētu sekmēt iedzīvotāju atgriešanos centrā vai vismaz apturētu aizplūšanu. Šobrīd dažādi uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, kā arī pilsoniski aktīvie iedzīvotāji ir aktualizējuši pilsētu apzaļumošanas jautājumu, tomēr jāņem vērā, ka arī Rail Baltica viesīs jaunas izmaiņas. 38% rīdzinieku uzskata, ka koku pilsētā varētu būt vairāk, savukārt 7% norādījuši, ka situācija ir kritiska un ļoti nepieciešams to uzlabot, liecina Mežpils alus/Norstat aptaujas dati. Tāpēc ir svarīgi palielināt izpratni par koku nepieciešamību pilsētā un strādāt pie tā, lai pilsēta kļūtu zaļāka.

Nepieciešamas zaļās zonas un pārvietojamie apstādījumi

Tieši zaļo zonu trūkums un infrastruktūras problēmas arī bija būtiskākie iemesli, kādēļ tika dibināta biedrība. Kamēr citas Eiropas pilsētas aizvien vairāk platības atvēl tieši apzaļumošanai, mums ir jāpaveic vēl daudz mājasdarbu. Pilsētā ir daudz kritisku zonu, turklāt ne tikai centrā. Ja paraugāmies uz to, cik zaļa ir galvaspilsēta, parki un mežu teritorijas pirmajā brīdī ļauj domāt, ka viss ir kārtībā, tomēr ielās paveras gluži cita aina. Tāpēc Centra attīstības biedrība aktīvi raksta iesniegumus domei, norādot, kurās vietās nepieciešams veidot zaļās zonas, atjaunot vēsturiskos apstādījumus vai uzstādīt pārvietojamos apstādījumus jeb t.s. puķu un zaļumu kastes. Gaisa kvalitāte Rīgā liecina par nepieciešamību stādīt ne tikai kokus, bet starp kokiem atvēlēt vietu arī krūmiem, jo tieši tie palīdzētu aizturēt automašīnu izplūdes gāzes.

Pagaidām Rīga zināmā mērā ir komunikāciju turētāju ķīlnieks, jo, neraugoties uz to, ka Ministru kabineta noteikumi nestandarta situācijās pieļauj atkāpes un koku stādīšana daudzviet ir iespējama, uzņēmumi atrunājas ar komunikāciju tuvumu. Tāpat nepamatoti tiek norādīts, ka vēsturiskajā centrā nedrīkst stādīt kokus. Rīgas apzaļumošana ir iespējama, viss atkarīgs no gribēšanas. 2019. gada beigās, kad Mežpils alus sadarbībā ar biedrību Pilsēta cilvēkiem, uzņēmumu Labie koki un citiem partneriem veica pilsētvides eksperimentu un Tērbatas ielas sākumā iestādīja liepas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, skaidri pierādījās, ka ir risinājumi, kas ir droši pilsētās esošajām komunikācijām, caurulēm u.tml., vienlaikus ļaujot veikt apzaļumošanu.

Lai Rīga kļūtu zaļāka, jābūt lielam sabiedriskajam vai politiskajam spiedienam. Turklāt runa nav tikai par kokiem – pilsētā ilgstoši tiek piekopta prakse parkos nopļaut zāli gandrīz līdz zemes līmenim. Tik īsa zāle karstumā ātri izkalst un iznīkst, tāpēc būtu vērtīgi, ja Rīga paraudzītos uz citām Eiropas pilsētām un ļautu veidoties dabiskajām pļavām.

Koku jautājums kļūst aizvien populārāks

Situācijas uzlabošanu nevar panākt tikai ar nevalstisko organizāciju spēku, talkā jānāk arī uzņēmējiem un citām organizācijām, piemēram, nekustamo īpašumu attīstītājiem. Ir būtiski skaidrot, ka tieši apzaļumošana vairo nekustamo īpašumu vērtību. Neraugoties uz to, ka pašlaik notiek dažādas akcijas, trūkst informatīvo materiālu, tāpēc nepieciešams arī aktīvāka domes iesaiste.

Divu gadu laikā, kopš biedrība darbojas, esam tikuši sadzirdēti – koku jautājums kļūst aizvien populārāks, par to sāk runāt, un tas ļoti priecē. Tomēr darāmā aizvien ir ļoti daudz. Šogad pašvaldība plānoja iestādīt 154 kokus, kas, no vienas puses, ir ļoti labi, jo ir bijuši gadi, kad tikuši iestādīti tikai 30 koki vai pat neviens kā 2016. gadā. Taču tas arvien ir piliens jūrā. Tik daudz koku vajadzētu uz K. Valdemāra ielas vien. Maziem solīšiem, bet uz priekšu ejam – ir plānots atjaunot vēsturiskos apstādījumus ap Rīgas Veco Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luterisko baznīcu, kā arī palielināt koku skaitu Ģertrūdes ielā, vairākās vietās ierobežot satiksmi ar pārvietojamām puķu un zaļumu kastēm.

Arī privātajos attīstības projektos palielinās izpratne par koku un zaļo zonu nozīmi. Patiesībā tieši uzņēmēji pašlaik rāda priekšzīmi pašvaldības vadītājiem, tāpēc ceru, ka dome sekos pozitīvajam piemēram un Rīga tuvākajos gados kļūs zaļāka, drošāka un cilvēkiem draudzīgāka.

Komentāri (2)

Sskaisle 06.07.2021. 08.46

pagājušajā nedēļā biju pilsētas centrā – Vaļņu iela – visas kastes bija pārkaltušas , dažās augi pat sadzeltējuši – kāda jēga mocīt augus, ja ir slinkums, nevīžība tos kopt ?

Nekādi neatbalstu nekādas kastes – tās nedod ne ēnu svelmē, ne uzlabo gaisa kvalitāti , aiztur putekļus, mazina trokšņus

Skatos uz vecajiem lielajiem kokiem pilsētā un domāju, lūk, cik daudz mums atstājušas iepriekšējās paaudzes, pat okupācijas laikos, bet kā ir šodien – ko mēs Rigā atstāsim bērniem un mazbērniem?

Nožēlojami tukšsolītāji – zaļā Rīga salien izkaltušās puķu kastēs

+3
-1
Atbildēt

0

lindab456 07.07.2021. 11.44

Vecie, lielie koki, alejas ir vērtība pilsētvidē, tas nav noliedzams. Viens vecais koks dod noēnojumu, aptver/veido ainavu ļoti plašā pilsēttelpā. Rīga ir liepu pilsēta, to īpaši jūt liepu ziedēšanas laikā un par to var pateikties iepriekšējiem pilsētas tēviem, pilsētplānotājiem un dārzniekiem. Gribētos, lai uzsvars būtu likts uz koku saglabāšanu, dižkokiem, koku monitoringu, saudzēšanu, neizcērtot saknes pie veloceliņu ierīkošanas, sāls kaisīšanas kontroli, pārdomātu satiksmes organizāciju.
Laika zobs koku mūžam ir nenovēršams, bet ir lietas, ko pilsētas saimnieki var darīt, lai kokiem atvēlēto laiku nesamazinātu. Tas būtu – kontrolēt, vai visi izciršanai paredzētie koki patiešām ir jānocērt (apm. 10 lielo koku aleja Artilērijas 57) vai arī – ja reiz, ievērojot publisko apspriešnu un visas formalitātes, koks ir nocirsts, bet projekts paredz stādījuma atjaunošanu – institūcijām būtu jāuzrauga , lai koks atbilstoši projetam tiek iestādīts (Tallinas 74).
Pilsētai vairāk būtu jāpievērš uzmanība koku aizsargsienas/barjeras veidošanai pie ražotnēm un uz maģistrālām ielām.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu