Riharda Bargā romāns Nemodernās Slampes meitenes ir nozīmīgs teksts latviešu literatūrai un kultūrai
Kādā intervijā žurnālam The Paris Review Ernests Hemingvejs atzinās, ka nobeigumu romānam Ardievas ieročiem viņš ir pārrakstījis 39 reizes. «Vai tur bija kāda tehniska problēma?» jautāja intervētājs. «Jā,» Hemingvejs atbildēja, «atrast pareizos vārdus.» Džeroms Deivids Selindžers sāka rakstīt par Holdenu Kolfīldu 1940. gadā, tapa vairāki stāsti, kurus viņš publicēja žurnālos, tad 1946. gadā The New Yorker pieņēma publicēšanai 90 lappušu biezu manuskriptu, ko autors pēdējā brīdī atsauca. Uz kraujas rudzu laukā tika pabeigts pēc vairākkārtīgas pārrakstīšanas tikai 1951. gadā.
Mihaila Bulgakova romāns Meistars un Margarita piedzīvoja vairākas manuskripta versijas, viena no tām tika pat sadedzināta. Literatūras vēsturē ir zināmi vairāki gadījumi, kad rakstnieks visu mūžu turpina pārrakstīt un labot vienu un to pašu grāmatu.
Riharda Bargā jaunākā grāmata ir pārrakstīta un papildināta versija tekstam, kas bijis pamatā īsprozas krājumam Plikie rukši (2017), kurš savukārt tapis kā turpinājums un jauna versija Tenkām (2012), bet arī tās sastāv no rūpīgi pārrakstītām un pārlabotām literārām anekdotēm, kuru pirmā versija publicēta žurnālā Karogs 2007. gadā. Arī Nemodernās Slampes meitenes sastāv no īsiem un noslīpētiem teksta fragmentiem, kas katrs par sevi ir iekšēji nobeigts un kompozicionāli pārdomāts mākslas darbs.
Riharda Bargā piekasīgums paša rakstītajam lielā mērā ir saistīts ar mēģinājumiem atbrīvoties no visa liekā, atrast maksimāli precīzu, lakonisku un valodiski iedarbīgu formu, kurā pateikt to, ko viņš jau sen zina, — tie ir stāsti par to, kas noticis ar viņu, viņa draugiem, paziņām un nedraugiem, vai arī nav noticis tieši tā, bet ienācis prātā un palicis tur kā notikums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.