Izsūtīti, bet neaizmirsti

Uz Sibīriju deportētā Mērija Stakle uz sava lakatiņa izšuva citu Parabeļā ieslodzīto sieviešu vārdus — latviešu, igauņu, krievu, ukraiņu un baltkrievu. Tieši šis lakatiņš atveidots jaunajā memoriālā pie Okupācijas muzeja ēkas.
Foto no Latvijas Okupācijas muzeja

Uz Sibīriju deportētā Mērija Stakle uz sava lakatiņa izšuva citu Parabeļā ieslodzīto sieviešu vārdus — latviešu, igauņu, krievu, ukraiņu un baltkrievu. Tieši šis lakatiņš atveidots jaunajā memoriālā pie Okupācijas muzeja ēkas. Foto no Latvijas Okupācijas muzeja

Foto no Latvijas Okupācijas muzeja
Foto no Latvijas Okupācijas muzeja  Foto - 

Šogad aprit 80 gadu kopš padomju varas īstenotās pirmās masu deportācijas 1941. gada 14. jūnijā. Šajā dienā vienlaikus Latvijā un citur pasaulē notiks vairāk nekā 15 000 izsūtīto vārdu lasījums

Sibīrija mūs sagaidīja ar šausminošu un neaprakstāmu trūcību. Kontrasts starp Latviju un Sibīriju bija drausmīgs. Nabadzība un bads plosījās katrā ģimenē. Maizi deva uz kartiņām un tikai strādājošiem. Tuvojās bargā Sibīrijas ziema. Laimīgā kārtā to izturējām ar latviešu sīkstumu un praktiskumu. Bet otrais izsūtījuma gads atnesa traģisku notikumu — mammu apcietināja par dažām saujiņām graudu, atmiņās raksta Gunta Ozoliņa, kas bija gadu un desmit mēnešus veca, kad viņu kopā ar vecākiem, brāļiem un māsu padomju vara 1941. gada 14. jūnijā izveda no Ventspils apriņķa Puzes pagasta. 

Jaunākajā žurnālā