Graut, celt un spoguļot

Artis Ostups. Foto — Lauris Aizupietis
Edīte Tišheizere
Print Friendly, PDF & Email

Manifesti top ne tikai tādēļ, lai mainītu pasauli, bet arī melanholijā un nogurumā, uzskata dzejnieks Artis Ostups. Nesen viņa redakcijā iznāca krājums Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām

Pasaules vēsturē 20. gadsimts iebrāzās ar revolūcijām un lozungiem. Politikā un mākslā vecais tika ārdīts, bet jaunais, ja arī ne radīts, tad vismaz pasludināts un apsolīts. Tas bija vēsturiskā avangarda laiks — mākslas priekšpulks, tikpat agresīvs kā militārais termins, kas to apzīmēja, radīja īpašu žanru — manifestu, savas ticības apliecinājumu caur pārējā noliegumu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu