Rīgas domes pieturvietu iepirkums – absolūts ierēdniecības darbs

  • Uldis Lukševics, arhitektu biroja "NRJA" vadītājs
  • 03.06.2021.
Pietura pie tirdzniecības un izklaides centra "Akropole". Foto: Edijs Pālens, LETA

Pietura pie tirdzniecības un izklaides centra "Akropole". Foto: Edijs Pālens, LETA

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Rīgas domes cenu aptauja, kuras mērķis ir jaunas, individuāla dizaina pieturvietas galvaspilsētā. Iedziļinoties domes veidotajā konkursa aprakstā, jāsecina, ka tas veidots bez izpratnes vai arī orientēts uz kādu pretendentu, kuram jau ir gatavs risinājums.

Arī mēs sākotnēji izskatījām šo konkursu, jo kopumā ideja ir interesanta ar nosacījumu, ja pilsēta patiešām vēlas unikālus un jaunus urbānus risinājumus Rīgas vidē. Vismaz tā liecina iepirkuma apraksta pirmie teikumi. Tomēr tālākais mudina domāt par lielām pretrunām. Piemēram, desmit dienu termiņš trīs skiču izveidei katram no trim pieturu veidiem. Tas nav iespējams.

Rodas sajūta, ka pilsēta tomēr neko unikālu negrib, un tieši neizpildāmo termiņu dēļ lēmām konkursā nepiedalīties.

Runājot par šāda apmēra projektu, jāņem vērā, ka vizuālo skiču izstrāde katram pieturvietas tipam, kā arī to apspriešana, viena dizaina izvēle un apstiprināšana varētu aizņemt aptuveni trīs mēnešus. Turklāt projektā noteikti būtu nepieciešams arī grafiskais dizaineris, kas šajā iepirkumā vispār nav pieminēts. Tā vietā neizprotamā kārtā uzsvars tiek likts uz izglītību vides dizaina jomā, kas tiek norādīta kā priekšrocība, lai gan patiesībā ir ļoti šaura sfēra.

Grūti pateikt, vai pretrunas un neatbilstības konkursa nosacījumos ir apzināta vai neapzināta kļūda. Lasot publicēto informāciju, rodas sajūta, ka iepirkuma aprakstu veidojis komunikācijas cilvēks, bet tehnisko specifikāciju - kāds cits. Un abi savstarpēji nav sadarbojušies.

Ja Rīgas pilsēta patiešām vēlas jaunas, individuāla dizaina pieturvietas, kas pats par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji, tad nepieciešams parādīt pilsētgribu, rūpīgi plānojot un organizējot šo projektu.

Piemēram, sadarbībā ar apkaimju biedrībām un nozaru profesionāļiem izstrādājot nosacījumus, tad organizējot konkursu, kura rezultāti tiek nodoti publiskai apspriešanai iedzīvotājiem, ekspertiem un jau pieminētajām apkaimju biedrībām. Jaunas pieturvietas visā galvaspilsētā ir daudzu miljonu projekts un tai ir jābūt kopīgai lietai. Tagad tas izskatās pēc biznesa projekta.

Unikālus risinājumus nevar vērtēt pēc zemākās cenas, kā to plānots darīt pašlaik. Bez dizaina skicēm vēl nemaz nevar prognozēt, kādas būs gala izmaksas, tāpēc šķiet, ka šobrīd aprēķini tiek veikti, balstoties uz kādu, jau esošu, risinājumu. Vienmēr atradīsies kāds, kurš būs gatavs izstrādāt risinājumu, piemēram, par sešiem tūkstošiem eiro, bet tad pastāv risks, ka rezultātā pilsētā būs 100 pieturas, uz kurām paskatoties būs skaidrs, ka tas ir bijis zemākās cenas piedāvājums.

Konkursa norise mudina domāt, ka pilsētas budžetā ir atrasta kāda niša, no kuras pasmelties, vai kāda iespēja piesaistīt finansējumu, kuru tāpat būs jāatdod no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Daudzu miljonu projekta realizācijai ar nepārdomātu dizainu nav jēgas.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Viedoklis Andris Kļavinskis

Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.

Viedoklis Didzis Šēnbergs

Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Jaunākajā žurnālā