Rīgas domes pieturvietu iepirkums – absolūts ierēdniecības darbs

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Rīgas domes cenu aptauja, kuras mērķis ir jaunas, individuāla dizaina pieturvietas galvaspilsētā. Iedziļinoties domes veidotajā konkursa aprakstā, jāsecina, ka tas veidots bez izpratnes vai arī orientēts uz kādu pretendentu, kuram jau ir gatavs risinājums.

Arī mēs sākotnēji izskatījām šo konkursu, jo kopumā ideja ir interesanta ar nosacījumu, ja pilsēta patiešām vēlas unikālus un jaunus urbānus risinājumus Rīgas vidē. Vismaz tā liecina iepirkuma apraksta pirmie teikumi. Tomēr tālākais mudina domāt par lielām pretrunām. Piemēram, desmit dienu termiņš trīs skiču izveidei katram no trim pieturu veidiem. Tas nav iespējams.

Rodas sajūta, ka pilsēta tomēr neko unikālu negrib, un tieši neizpildāmo termiņu dēļ lēmām konkursā nepiedalīties.

Runājot par šāda apmēra projektu, jāņem vērā, ka vizuālo skiču izstrāde katram pieturvietas tipam, kā arī to apspriešana, viena dizaina izvēle un apstiprināšana varētu aizņemt aptuveni trīs mēnešus. Turklāt projektā noteikti būtu nepieciešams arī grafiskais dizaineris, kas šajā iepirkumā vispār nav pieminēts. Tā vietā neizprotamā kārtā uzsvars tiek likts uz izglītību vides dizaina jomā, kas tiek norādīta kā priekšrocība, lai gan patiesībā ir ļoti šaura sfēra.

Grūti pateikt, vai pretrunas un neatbilstības konkursa nosacījumos ir apzināta vai neapzināta kļūda. Lasot publicēto informāciju, rodas sajūta, ka iepirkuma aprakstu veidojis komunikācijas cilvēks, bet tehnisko specifikāciju – kāds cits. Un abi savstarpēji nav sadarbojušies.

Ja Rīgas pilsēta patiešām vēlas jaunas, individuāla dizaina pieturvietas, kas pats par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji, tad nepieciešams parādīt pilsētgribu, rūpīgi plānojot un organizējot šo projektu.

Piemēram, sadarbībā ar apkaimju biedrībām un nozaru profesionāļiem izstrādājot nosacījumus, tad organizējot konkursu, kura rezultāti tiek nodoti publiskai apspriešanai iedzīvotājiem, ekspertiem un jau pieminētajām apkaimju biedrībām. Jaunas pieturvietas visā galvaspilsētā ir daudzu miljonu projekts un tai ir jābūt kopīgai lietai. Tagad tas izskatās pēc biznesa projekta.

Unikālus risinājumus nevar vērtēt pēc zemākās cenas, kā to plānots darīt pašlaik. Bez dizaina skicēm vēl nemaz nevar prognozēt, kādas būs gala izmaksas, tāpēc šķiet, ka šobrīd aprēķini tiek veikti, balstoties uz kādu, jau esošu, risinājumu. Vienmēr atradīsies kāds, kurš būs gatavs izstrādāt risinājumu, piemēram, par sešiem tūkstošiem eiro, bet tad pastāv risks, ka rezultātā pilsētā būs 100 pieturas, uz kurām paskatoties būs skaidrs, ka tas ir bijis zemākās cenas piedāvājums.

Konkursa norise mudina domāt, ka pilsētas budžetā ir atrasta kāda niša, no kuras pasmelties, vai kāda iespēja piesaistīt finansējumu, kuru tāpat būs jāatdod no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Daudzu miljonu projekta realizācijai ar nepārdomātu dizainu nav jēgas.