Ar klusu cieņu 2

Laura Vinogradova. Foto — Ieva Salmane
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Rakstniece Laura Vinogradova, saņēmusi Eiropas Savienības balvu literatūrā, atklāj, kāpēc raksta stāstus par cilvēkiem un lietām, ko negribam redzēt

Laura ir tik mierīga un rāma, ka ar viņu varētu stundām ilgi dzert bezkofeīna kafiju un runāt. Runāt un arī klusēt. Iedomājos — ja es būtu Lauras draugs, cik labi būtu sēdēt viņai blakus domu piepildītā klusumā. Bet vai, būdama Lauras draugs, es viņu iepazītu labāk nekā žurnāliste? Vaļsirdīgi atbildot uz visiem jautājumiem, Laura tomēr saglabā savu noslēpumainību. Tā, it kā durvis uz viņas istabu paliktu aizvērtas, un pat roktura nospiešana no ārpuses būtu ielaušanās. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu