Ir jāstiprina deputātu biroju kapacitāte

Saeimas zāle. Publicitātes foto
Vladlens Kovaļevs, VA "Government" vadošais partneris
Print Friendly, PDF & Email

Bieži dažādu likumprojektu izstrādes laikā izskan pārmetumi, ka deputāts vai deputātu grupa ir iesnieguši nozares lobistu sagatavotus priekšlikumus, vārds vārdā, skaitlis skaitlī tos atkārtojot. Tas parasti rada iesaistīto pušu un sabiedrības negāciju uzplūdumu, kas bieži vien arī tiek izmantots taktiskos nolūkos, lai kādu priekšlikumu noraidītu vai diskreditētu, padarot to toksisku un nepieņemamu. Tomēr jāatzīst, ka ir arī monētas otra puse, kuru ir grūti ignorēt – deputātu biroju institūts Latvijā ir samērā vāji attīstīts, un tas būtu jāstiprina.

Mans konstatējums skar gan iespējas piesaistīt jomas ekspertus kā štata, tā ārpus štata biroja darbinieku pozīcijām, kā arī ierobežo iespējas izmantot pieeju makroekonomisko un tautsaimniecību raksturojošo rādītāju datubāzēm. Galu galā tas noved pie izšķiršanās – paļauties uz faktiem un datiem no lobistiem, cerēt uz ierēdņiem vai personīgo spēju rast atbildi interneta plašumos.

Parlamenta deputātu biroju institūts nav nekas jauns un inovatīvs – tā ir ierasta prakse ASV, Rietumeiropā un arī tepat kaimiņos Lietuvā.

Uz papīra arī Latvijā deputātam ir iespēja algot vienu vai divus palīgus, kas arī tiek izmantota, tomēr pamatā tas nodrošina tikai daļējas slodzes darbaspēku, kas vairumā gadījumu sniedz administratīvā atbalsta funkciju, nevis ekspertīzi kādos rīcībpolitikas vai likumdošanas jautājumos.

Nesen raidījumā Aizliegtais paņēmiens tika salīdzināts Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un arī Somijas parlamentu darbs, deputātu pienākumi, biroja izmēri un arī produktivitāte. Galvenā tēze – Latvijā deputāts var pavadīt četrus sasaukuma gadus, nedarot neko, veiksmīgi saņemot algu un piemaksas par dalību komisijās.

Nozaru likumdošanas tehniskajai specifikai augot eksponenciāli, vairs nevar paļauties tikai uz deputāta veselo saprātu, sirdsapziņu un universālu izglītību, kas palīdzēs izprast likumprojekta ietekmi bez pienācīgas analīzes. Arī vēlētāju griba nav sevišķi kvalitatīva mēraukla, jo absolūtā vairākumā jautājumu, ko skata parlamentārieši, vēlētāju griba vienkārši nav artikulēta. Viss liecina, ka deputātu ekspertīzes kapacitāte jāstiprina, tomēr līdzīgi kā jautājumā par Saeimas analītisko dienestu, arī šoreiz nav iespējams rast atbildi – kā bez pienācīga finansējuma un cilvēku resursa ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu Saeimas deputātu analītisko darbu, kas tomēr ir primāri nepieciešams valsts pārvaldībai?

Iespējams, atbilde Saeimas deputātu biroju kapacitātes stiprināšanai ir jārod, paredzot daļu no daudzus gadus diskutēta un beidzot izcīnītā valsts finansējuma politiskajām partijām novirzīt cilvēkresursu piesaistei, lai vairotu katra Saeimas deputāta ekspertīzi noteiktās jomās.

Arī pašlaik Saeimas deputātiem pēc komisiju piederības bieži ir zināmas atbildības un ekspertīzes jomas, kurās konkrētajam deputātam ir vai nu iepriekšēja profesionālā pieredze, vai nu akadēmiskais grāds. Tomēr, ņemot vērā ļoti plašo “lielo” Saeimas komisiju resorus – piemēram, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijām vien iedalīto nozaru un jautājumu apmērs ir ļoti būtisks, un to ietekme uz tautsaimniecību ir ievērojami lielāka.

Pat deputātam ar visdziļāko ekspertīzi kādā jautājumu blokā nav iespējams kvalitatīvi izsekot katram likumprojektam un sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus, ņemot vērā arī to, ka pamatā deputāti ir vairāku komisiju locekļi, izņemot to priekšsēdētājus. Jāņem vērā, ka ir arī komisijas un apakškomisijas, kurās minētās ekspertīzes trūkst, radot situācijas, kad deputāti tiek iecelti, balstoties uz izslēgšanas metodi. Šādi gadījumi rada precedentu, kad valstij būtiskus jautājumus izskata deputāti, kuriem līdz šim nav bijusi nedz interese, nedz ekspertīze konkrētajā jomā, tādējādi ietekmējot jautājumu izskatīšanas kvalitāti.

Ja mēs vēlamies uzlabot likumdošanas procesu, kurā deputāti spēj patstāvīgi sagatavot priekšlikumus, rast tiem izsvērtus argumentus un nodrošināt gan nozaru interešu pārstāvju, gan sabiedrības grupu viedokļu kvalitatīvu uzklausīšanu, vairojot Saeimas darba neatkarību no ierēdniecības un iesaistītajām pusēm, mums ir jātiecas uz deputātu biroju stiprināšanu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu