Tev nebūs piedalīties vēlēšanās, ja vien…

Ilustratīvs attēls
Gatis Puriņš, politologs
Print Friendly, PDF & Email

Pagājušajā nedēļā kāda advokāte vērsās Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk CVK) ar iesniegumu, lai panāktu savam klientam iespēju nobalsot 5. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, atrodoties ieslodzījuma vietā. CVK šo iespēju atteica, norādot uz Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto daļu, kurā teikts, ka “balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts”. Proti, “aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā” tikai tad, ja ieslodzījuma vieta sakrīt ar vēlēšanu apgabala teritoriju, kurā deklarēta dzīvesvietas adrese. Lai arī man ir dziļi vienaldzīgas konkrētās personas iespējas vēlēt vai nevēlēt, tomēr jāatzīst, ka šis gadījums atklāj situācijas absurdumu, kurai pakļauts ir arī man personīgi tuvs cilvēks, kurš, paldies Dievam, neatrodas apcietinājumā, taču likuma 32. panta ceturtās daļas noteikto tiesību ierobežojumu tas nemaina.

Kā zināms, “Mātei Latvijai visi bērni ir mīļi”! Tomēr jāatzīst, ka daži laikam ir mīļāki. Gandrīz pirms gada Saeima pieņēma grozījumus likumā, nosakot, ka turpmāk “vēlētājs, kurš uzturas ārvalstī, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu”. No drošiem avotiem ir zināms, ka vairāku pašvaldību pārstāvji nesekmīgi centās norādīt uz jaunās normas diskriminējošo raksturu, taču palika neuzklausīti. Piederu pie tiem, kas arī nav sajūsmā par “pasta vēlēšanām”, bet uzskatu, ka iespējām, ja reiz tās ir radītas, jābūt pieejamām visiem, nevis tikai tiem, kas brīvprātīgi atrodas ārzemēs. Likuma grozījumu anotācijā bija norādīts, ka “Likumprojekta mērķis ir veicināt balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un iesaistīt pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju pašvaldību norisēs, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti. Ir būtiski parādīt, ka ne tikai diasporai ir svarīga Latvija, bet arī Latvijai svarīga ir tās diaspora. Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma”.

Visam rakstītajam var piekrist, taču leģitīms ir jautājums, vai tie Latvijas pilsoņi, kuri, esot rīcībspējīgi, pašvaldību vēlēšanu laikā atrodas slimnīcās, sociālās aprūpes iestādēs vai ieslodzījuma vietās, kuru atrašanās vieta nesakrīt ar vēlēšanu apgabala teritoriju, kurā deklarēta dzīves vietas adrese, nav pelnījuši dalību vēlēšanās, atbalstu, pilsonisko un politisko līdzdalību un iesaisti pašvaldību norisēs, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju utt.?

Neviens nespēs jēgpilni paskaidrot, ar ko kāda Īrijā dzīvojoša latvieša piederības sajūta kādam kaktiņam, kādam stūrītim Latvijas zemes ir labāka par kāda, piemēram, pensionāra, kurš vecuma un veselības problēmu dēļ atrodas sociālās aprūpes iestādē ārpus sava novada, piederības sajūtu.

Saskaņā ar CVK datiem, pašvaldību vēlēšanām balsošanai pa pastu ir reģistrējušies 276 vēlētāji ārvalstīs. Likuma grozījumu anotācijā bija norādīts, ka “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas valstspiederīgo, no tiem lielākā daļa izbraukusi pēdējo desmit gadu laikā”. Man ir patiess prieks un lepnums par šiem 276 vietvaru patriotiem, kas izmantos privilēģiju balsot vēlēšanās un neatrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts! Domāju – arī likumdevējs var atviegloti uzelpot pēc labi padarīta darba! Tik vien atlicis kā kaut kad pēc tam, kad būs atrisināti steidzamāki jautājumi – piemēram, Pasaules hokeja čempionāta biļešu tirdzniecība –, pievērsties arī tiem tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kuri šogad nevarēs realizēt Satversmes 101. pantā garantētās tiesības ievēlēt savu pašvaldību. Protams, var teikt, ka nav zināms, cik no Latvijas slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs esošiem rīcībspējīgiem Latvijas pilsoņiem gribētu izmantot šīs tiesības. Arī par 370 000 Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs nekas nebija zināms. Taču pēc Likuma grozījumiem mēs tagad droši zinām – veseli 276!

No citiem drošiem avotiem ir zināms, ka ar katru gadu nokomplektēt Vēlēšanu komisiju sastāvu kļūst arvien grūtāk. Un nav jau arī nekāds brīnums – liela brēka, maza vilna un bezmaksas pienu par kaitīgu darbu arī neviens nedod. Īpaša situācija bija jau pērn Rīgas domes vēlēšanās un būs arī tagad 5. jūnijā, jo pandēmiju un ar to saistītos riskus neviens vēl nav atcēlis. Jau tagad ir zināms, ka vēlēšanu komisiju locekļi ar bažām gaida brīdi, kad viņiem būs jāapstaigā vēlētāju dzīvesvietas, lai nodrošinātu Likuma 32. panta ceturtās daļas īstenošanu. Tāpat nav saprotams kā visi epidemioloģiskie pasākumi tiks nodrošināti slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs. Pastāv risks, ka pēc vēlēšanām epidemioloģiskā situācija pasliktināsies. Taču skumjākais būs noskatīties, kā dažādās iestādēs vieni klienti, lepni vicinot pasi, dosies pie vēlēšanu urnām, bet citiem būs klusi jāraud spilvenā, jo nez vai sagaidīs nākamās vēlēšanas, līdz kurām varbūt kaut kas būs mainījies.

Protams, viss būtu varējis palikt pa vecam ar esošajiem, manuprāt, nesamērīgajiem tiesību ierobežojumiem, kas vienlīdz attiecas uz visiem, ja vien likumdevējs nebūtu radījis nevienlīdzību starp Latvijas pilsoņiem.

Aprakstīto diskriminējošo situāciju varētu viegli mainīt, steidzamības kārtā grozot likumu un ieviešot balsošanu pa pastu arī Latvijā noteiktām cilvēku grupām, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nevar balsot vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.

Tāpat digitālo tehnoloģiju laikmetā, kad katrā iestādē ir interneta pieslēgums un printeris, ir ieviešama arī iespēja nobalsot, piemēram, atrodoties Siguldas novadā, par sev tīkamu sarakstu Salaspils novadā. Protams, arī šīs tiesības būtu attiecināmas tikai uz noteiktām cilvēku grupām, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nevar balsot vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņas ir reģistrētas. Saprotams, šādu grozījumu (un nepieciešamo instrukciju) sagatavošana noteikti ir daudz sarežģītāka par jebkuru terašu atvēršanu vai biļešu tirdzniecību, bet uzdrošinos domāt, ka arī vienlīdzīgas iespējas realizēt aktīvās vēlēšanu tiesības ir kaut kas mazliet svarīgāks.

Visbeidzot – 2016. gadā Administratīvā apgabaltiesa Lietā Nr. A420278914 Latvijas tautas vārdā nosprieda “atzīt par prettiesisku Ieslodzījuma vietu pārvaldes faktisko rīcību, nenodrošinot /pers. A/ piedalīšanos 2013.gada pašvaldību vēlēšanās”. Neiedziļinoties tiesvedībā, atļaušos citēt sprieduma fragmentu: “Kā norādījis tiesībsargs, vēlēšanu tiesības – gan tiesības vēlēt, gan tikt ievēlētam – ir cieši saistītas ar tiesībām uz līdzdalību valsts un pašvaldību darbību. Šīs tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Šīm tiesībām atbilst valsts pienākums gādāt, lai tiesības vēlēt un tikt ievēlētam būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem. No tā izriet, ka pieļaujami tikai objektīvi pamatoti un saprātīgi, likumā noteikti ierobežojumi. Tas attiecas arī uz vēlēšanu pieejamību. [..] Šajā gadījumā apgabaltiesa neredz nekādus objektīvus šķēršļus, kuru dēļ Ieslodzījuma vietu pārvalde, saņemot pieteicēja iesniegumu, nevarēja nekavējoties informēt Centrālo vēlēšanu komisiju un Tieslietu ministriju par pieteicēja gribu un problēmām vēlēšanu tiesību īstenošanā. Ieslodzījuma vietu pārvalde to nav darījusi, bet aprobežojusies ar formālu un neskaidru atrakstīšanos, tādējādi nevis veicinot pieteicēja tiesību aizsardzību, bet kavējot to realizēšanu, kas rezultātā novedis pie nepamatota pieteicēja vēlēšanu tiesību ierobežojuma. Apgabaltiesa norāda, ka organizatoriskā regulējuma trūkums nevar būt pamats personas vēlēšanu tiesību ierobežošanai.”

Ir pagājuši nieka pieci gadi, bet laikam jau Tieslietu ministrija līdz pat šai baltai dienai neko nav saņēmusi, lai novērstu “organizatoriskā regulējuma trūkumus” un “personu vēlēšanu tiesību ierobežojumus”. Visticamāk, ja kāds Latvijas pilsonis būtu nonācis ieslodzījuma vietā, piemēram, Īrijā, tad viņam nebūtu šķēršļu piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijas Republikā pa pastu! Varbūt beidzot pienācis laiks visus ieslodzīt vienādi?

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu