Baltu literatūras ekspresis

  • Jūrate Sprindīte, Laura Laurušaite
  • 29.04.2021.
  • Domuzīme
Starptautisko Viļņas grāmatu gadatirgu — lielāko Baltijā — iecienījuši arī latviešu autori un izdevēji. 2018. gadā tas notika piecās lielās ekspozīciju zālēs ar galerijām un konferenču telpām 18 500 kvadrātmetru platībā. To apmeklēja pāri par 65 000 interesentu. 2019. gadā Viļņas grāmatu gadatirgū piedalījās 21 valsts. Tajā atvēra arī latviešu autoru darbu tulkojumus lietuviešu valodā. 
Foto — Irmants Gelūns, Scanpix/LETA

Starptautisko Viļņas grāmatu gadatirgu — lielāko Baltijā — iecienījuši arī latviešu autori un izdevēji. 2018. gadā tas notika piecās lielās ekspozīciju zālēs ar galerijām un konferenču telpām 18 500 kvadrātmetru platībā. To apmeklēja pāri par 65 000 interesentu. 2019. gadā Viļņas grāmatu gadatirgū piedalījās 21 valsts. Tajā atvēra arī latviešu autoru darbu tulkojumus lietuviešu valodā. Foto — Irmants Gelūns, Scanpix/LETA

Atšķirīgais un kopējais mūsdienu lietuviešu un latviešu prozā

21. gadsimta literatūra ar savu dinamismu un plašo piedāvājumu aizrauj gan lasītājus, gan kritiķus. Līdzīgu politisko un kultūras norišu ietekmē Latvijas un Lietuvas literatūra līdzīgos tempos ir virzījusies uz priekšu, pārkāpjot kopējiem sliekšņiem: novēlotu postmodernismu, populārās literatūras uzvaras gājienu, sākumā atteikšanos no lineāra stāstījuma un vēlāk — atgriešanos pie garajiem stāstiem. Redzam mazāk profesionalitātes, vairāk fragmentācijas, kas atspoguļojas gan tekstveides principos, gan lasītāju gaumes un vajadzību noslāņošanās procesos. Tomēr gan latviešu, gan lietuviešu literatūra atgriežas pie tradicionālās izteiksmes, mazinās postmodernisma izlēcieni un eksperimenti. Padomju okupācijas laikā literatūrā izpaudās pienākums saglabāt kultūras un etnisko identitāti, bet pēdējā desmitgadē priekšplānā nonācis jautājums, vai sabiedrības izpratnē literatūrai joprojām ir kāda nozīmīgāka loma.

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.

Laikmetiem mijoties

Kārlis Sils