Baltu literatūras ekspresis

  • Jūrate Sprindīte, Laura Laurušaite
  • 29.04.2021.
  • Domuzīme
Starptautisko Viļņas grāmatu gadatirgu — lielāko Baltijā — iecienījuši arī latviešu autori un izdevēji. 2018. gadā tas notika piecās lielās ekspozīciju zālēs ar galerijām un konferenču telpām 18 500 kvadrātmetru platībā. To apmeklēja pāri par 65 000 interesentu. 2019. gadā Viļņas grāmatu gadatirgū piedalījās 21 valsts. Tajā atvēra arī latviešu autoru darbu tulkojumus lietuviešu valodā. 
Foto — Irmants Gelūns, Scanpix/LETA

Starptautisko Viļņas grāmatu gadatirgu — lielāko Baltijā — iecienījuši arī latviešu autori un izdevēji. 2018. gadā tas notika piecās lielās ekspozīciju zālēs ar galerijām un konferenču telpām 18 500 kvadrātmetru platībā. To apmeklēja pāri par 65 000 interesentu. 2019. gadā Viļņas grāmatu gadatirgū piedalījās 21 valsts. Tajā atvēra arī latviešu autoru darbu tulkojumus lietuviešu valodā. Foto — Irmants Gelūns, Scanpix/LETA

Atšķirīgais un kopējais mūsdienu lietuviešu un latviešu prozā

21. gadsimta literatūra ar savu dinamismu un plašo piedāvājumu aizrauj gan lasītājus, gan kritiķus. Līdzīgu politisko un kultūras norišu ietekmē Latvijas un Lietuvas literatūra līdzīgos tempos ir virzījusies uz priekšu, pārkāpjot kopējiem sliekšņiem: novēlotu postmodernismu, populārās literatūras uzvaras gājienu, sākumā atteikšanos no lineāra stāstījuma un vēlāk — atgriešanos pie garajiem stāstiem. Redzam mazāk profesionalitātes, vairāk fragmentācijas, kas atspoguļojas gan tekstveides principos, gan lasītāju gaumes un vajadzību noslāņošanās procesos. Tomēr gan latviešu, gan lietuviešu literatūra atgriežas pie tradicionālās izteiksmes, mazinās postmodernisma izlēcieni un eksperimenti. Padomju okupācijas laikā literatūrā izpaudās pienākums saglabāt kultūras un etnisko identitāti, bet pēdējā desmitgadē priekšplānā nonācis jautājums, vai sabiedrības izpratnē literatūrai joprojām ir kāda nozīmīgāka loma.

Jaunākajā žurnālā

Sekot redzēšanai

«Visu laiku tiek prognozēts grāmatu gals. Arī latviešiem visu laiku tiek prognozēts gals. Manī nav nedz nolemtības apziņas, nedz misionāra optimisma vai pesimisma. Es dzīvoju savu laiku,» saka Andris Kalnozols.
  • Proza
  • 27.08.2026.

Zemes sievietes dziesma

Ilustrācija — Asnāte Heliodora Valbaka
  • Proza
  • 27.08.2026.

Dārza rūķis

Varoņi piedzimst uz varoņu kapiem

Vasiļs Stuss pēc pirmā aresta 1972. gadā. Foto no Ukrainas PSR VDK krimināllietas materiāliem, kas pieejami Ukrainas atbrīvošanas kustības elektroniskajā arhīvā https://avr.org.ua/

Pavērsiena punktu atceroties

Šveices vēstnieks Jene K. A. Štēhelins vizītē Latvijā uzturējās 1991. gada 4.—5. septembrī un tikās ar amatpersonām gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, gan Augstākajā Padomē. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

35 gadi

  • Dzeja
  • 27.08.2026.

es biju liecinieks