Digitālajās prasmēs krietni atpaliekam no citu Eiropas valstu iedzīvotājiem. Vai tiešām katram no mums jāiemācās programmēt un jāzina, pēc kādiem algoritmiem darbojas mākslīgais intelekts?
Pandēmijas dēļ savas digitālās prasmes gada laikā nācies uzlabot kosmiskā ātrumā — e-komercija ir uzplaukusi, tikšanās un prāta vētras notiek videosaziņas platformās, darbs un mācības — attālināti. Taču pandēmija kādreiz beigsies, bet digitalizācija neapstāsies. Accenture Technology Vision 2021 pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 6200 vadītāju no 31 valsts, secināts, ka attālinātais darbs būs jaunā norma.
Tajā kritiska loma būs digitālajai drošībai: kā notiek failu uzglabāšana, kāda ir mājas tīkla drošība, atjauninājumu ieviešana, paroļu politika. Vadītāji uzskata — tieši darbiniekiem jākļūst par digitālo pārmaiņu virzītājspēku. Prasmes strādāt ar viedierīcēm, programmatūrām un lietotnēm kļūs aizvien svarīgākas.
Bet ko tas īsti nozīmē? Kā ielēkt digitālās transformācijas ātrvilcienā un neizkrist no tā ārā kā no veciem ratiem?
Neesam izcilnieki
Pēc Eurobarometer socioloģiskās aptaujas datiem, Latvijā vairāk nekā 70% iedzīvotāju domā, ka viņiem ir pietiekamas prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai ikdienā. Tikai 10% ir atzinuši, ka viņiem nav nepieciešamo prasmju, bet 13% par to šaubās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.