Čukuru ģimene — tētis Modris, Lelde ar mazo Lotti puncī, mamma Ligita un Matīss. Foto — Inga Vīņaude
Samīļot savus tuvākos gan attālināti, gan klātienē. Čukuru dzimtas stāsts
Jelgavniece Lelde kopā ar vīru vācieti Adrianu dzīvo Briselē, viņas vecāki Ligita un Modris — Latvijā, brālis Matīss ar līgavu Rutu mācās un attīsta tēva biznesu Somijā, bet ome Lolita bauda nesteidzīgas vecumdienas ASV.
«Mēs noteikti neesam tipiska latviešu ģimene,» Lelde smejas, atzīstot, ka attālums nekad nav bijis šķērslis mīlošām un tuvām attiecībām, it īpaši laikā, kad katram kabatā ir telefons ar vienmēr mirgojošu neizlasītas ziņas ikonu pie ģimenes čata. Bet krājumos noglabāts kāds mīļš video, ko nosūtīt savējiem tūkstošiem kilometru attālumā.
Abās okeāna pusēs
21. gadsimtā, bet īpaši pēdējā pusotra gada laikā noteikti būtu grūti atrast ģimeni, kas ikdienā nesazinās kopējā grupas sarakstē kādā no populārākajiem sociālajiem tīkliem. Pat ja viņus šķir valstu robežas un okeāni. Arī Čukuru ģimene nav izņēmums. Sarakstes elektroniskā atmiņa glabā ikdienas piezīmes un svarīgus vēstījumus jau gadiem ilgi. «Mums ir lielais čats ar nosaukumu Radu bars, kur ir visi brālēni, māsīcas, vecvecāki, tantes un onkuļi,» Matīss stāsta. Un mamma viņu papildina: «Tajā sūtām uzplaukušos dārza lepnumus, bildes no brīvdienu piedzīvojumiem, kā arī cītīgi sekojam līdzi, kad brālēns viens pats devies kārtējā pārgājienā pa Latviju!»
