Kam dziedās gailis?

Bezsaimnieka manta. Tāda jau gadiem ir Rīgas Sv. Pētera baznīca. Saeima apņēmusies atrast kādu, kas par dievnamu rūpēsies, un pretendenti ir divi — Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca un Rīgas pilsēta. Kam galu galā tiks baznīcas atslēgas un Vācijas solītie 33 miljoni rekonstrukcijai?

Rīgas Sv. Pētera baznīcas tornī sēdošais zelta gailis droši vien pieradis pie uzmanības. Populārais tūrisma objekts piesaista daudzus rīdziniekus un pilsētas viesus. Tomēr diez vai gailis būtu tik mierīgs, ja zinātu, kādā tehniskajā stāvoklī ir baznīca, kuras smailē tas sēž.

Plaisas baznīcas mūrī un grīdās, jumta seguma bojājumi, ķieģeļu erozija, pelējums. Šā gada sākumā veiktās Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes apsekošanas akts rāda būtiskas problēmas. Baznīca, kuras pirmsākumi meklējami jau 13. gadsimtā, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Eksperti secinājuši, ka ēkā ir būtiski drošības pārkāpumi — nedarbojas ugunsdzēsības sūkņi un torņa evakuācijas kāpnes neatbilst ugunsdrošības prasībām. 

Vēstulē, kas nosūtīta gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, gan Kultūras ministrijai, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde norāda, ka nevar apstiprināt, vai ēka vispār ir droša ekspluatācijai. Taču var apstiprināt ko citu — ēka nav pienācīgi uzturēta un apsaimniekota.

Vēsturiskais Rīgas pilsētas simbols — Sv. Pētera baznīca — nepieder nevienam. Tā pat nav ierakstīta zemesgrāmatā. Kad 90. gadu sākumā Latvijas Republikas Augstākā Padome atdeva dievnamus reliģiskajām organizācijām, lēmumu par Doma un Rīgas Sv. Pētera baznīcas piederību atlika līdz atsevišķu likumu pieņemšanai. Doma baznīcas īpašumtiesības tika sakārtotas jau 2005. gadā, turpretim Sv. Pētera baznīcas liktenis nav skaidrs joprojām. Tas nepalīdz nozīmīgā kultūras pieminekļa saglabāšanai, un skumji domāt, ka baznīca būs pagalam nolaista, nākamgad svinot nozīmīgu jubileju — 500 gadu kopš reformācijas sākuma Latvijā.