Vai Andrim Akmentiņam romānā Meklējot Ezeriņu izdevies trāpīt zelta griezumā?
Andris Akmentiņš mācās rakstīt jau 33 gadus. Gribējās sākt ar kaut ko provokatīvu, tā, lai izklausās gan pēc pārmetuma nemākulībā, gan pēc atzinības — re, kāds malacis, joprojām mācās, kamēr citi pašpārliecināti domā, ka ir sasnieguši savas ģenialitātes griestus. Šķiet, arī uzdevumu uzrakstīt romānu par Jāni Ezeriņu viņš ir uztvēris kā vēl vienu vingrinājumu dažādās rakstītprasmes disciplīnās. Un, ņemot vērā, ka skolas un skolotāju tēma viņam turpinās jau otrajā romānā, mācīšanos viņš uzskata par nopietnu dzīves sastāvdaļu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.