Bezzubova slepkavas atgādināja, ka Latvijā futbols ir Krievijas bizness
Futbola aģenta Romāna Bezzubova demonstratīvā nošaušana pagājušonedēļ lika runāt par «deviņdesmito atgriešanos». Taču paralēles drīzāk jāmeklē nevis laikā, bet gan telpā — uz austrumiem no Latvijas, kur šaujamierocis arvien ir ikdienišķs biznesa instruments.
Kārtējā pasūtījuma slepkavība liek domāt, ka aiziet laiki, kad mazā, mierīgā Eiropas Savienības valsts Krievijas pierobežā bija «tuvāk nekā Šveice» klusām un platām netīras naudas plūsmām. Tiesa, tas pagaidām ir tikai pieņēmums, ka Krievijas naudas atmazgāšanas banku slēgšana saasinājusi konkurenci par resursiem. Un diezin vai to bija domājis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV), muļķīgi paziņodams, ka šī slepkavība esot gangsteru atriebība tiesībsargātājiem «par to, ka Latviju sākam attīrīt no noziedzīgiem grupējumiem».
Vismaz premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) tam laikam nepiekrīt un pirmdien pēc tikšanās ar Ģirģenu un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku pateica, ka gaidot no iekšlietu ministra «mērķtiecīgu rīcību iekšlietu sistēmas darba uzlabošanā».
Ģirģenam diezin vai piekrīt arī bijušais policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis. Viņaprāt, notiek tieši otrādi — kad noziedznieki sajūt tiesībsargātāju vājumu, tad «sāk aizstāt policiju, sāk veidoties par jumtiem» un «kārtības ieviesējiem». Bandīti ir uzvilkuši «baltus kreklus» un sēž vadošos amatos uzņēmumos, taču, līdzko lietas neiet pēc viņu prāta, izmanto «zināmos instrumentus». Tāpēc policija nedrīkstot izrādīt «vājuma pazīmes».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.