Aug novadi, aug «lielo» interese

Pēc reģionālās reformas novadi kļuvuši lielāki un augusi arī nacionālo partiju interese par tiem: 84% no visiem pašvaldību vēlēšanām iesniegtajiem sarakstiem veido kāda no lielajām partijām. Lai iekļūtu domēs, tās pat aktīvi «draudzējas» un kombinē apvienotus sarakstus

Vēlēšanas, kas notiks 5. jūnijā 41 pašvaldībā, iedzīvinās jauno reģionālo reformu. Turpmāk Latvijā būs 32 novadi un 10 valstspilsētas. Teritoriālas izmaiņas neskars tikai 15 no līdzšinējām 119 pašvaldībām, tajā skaitā Rīgu, kur ārkārtas vēlēšanas notika jau pagājušā gada augustā. Jaunos teritoriālos veidojumos pēc vietvaru vēlēšanām dzīvos vairāk nekā 900 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 

Tiesa, dažas pašvaldības vērsušās Satversmes tiesā, lai apstrīdētu jauno dalījumu. Marta sākumā tika pasludināti spriedumi divās lietās — Ikšķiles apvienošana ar Ogres novadu atzīta par atbilstošu, bet Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā par neatbilstošu Satversmei. Konstitucionālās tiesas lēmumu gaida vēl 17 pašvaldības, bet līdz vēlēšanām spriedumi varētu tikt pieņemti par trim — Varakļānu, Garkalnes un Inčukalna novadu, liecina tiesas informācija. 

Ja līdz 5. jūnijam Satversmes tiesa vēl kādu no pieteikumiem atzīs par pamatotu, šajos apgabalos vēlēšanas būtu pareizāk atcelt, uzskata Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), «lai vēlētājiem nebūtu jāpiedalās bezjēdzīgā balsošanas procesā». Savukārt, ja vēlēšanas būs jau notikušas un spriedums kādam no pieteikumu iesniedzējiem būs labvēlīgs, šajās pašvaldībās «būs jārīko jaunas vēlēšanas», norāda CVK Informācijas nodaļas vadītāja Laura Zaharova. Gan vienā, gan otrā gadījumā lēmums par to būs jāpieņem Saeimai. 

Mākslīga konkurence?

Pēc vēlēšanām pašvaldību deputātu skaits samazināsies vairāk nekā uz pusi — par 56%. Līdz ar to konkurence uz iekļūšanu pašvaldību domēs ir augusi: uz katru pašvaldību pieteikti vidēji 136 kandidāti, uz vienu deputāta vietu — vidēji astoņi pretendenti. Iepriekšējās vēlēšanās bija 5,5 deputāti uz vienu vietu.