Ārpus Covid-19 patlaban aktualitāte Latvijā ir jauns Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns no 2022. līdz 2024. gadam jeb tā dēvētais Onkoloģijas plāns, kuram pasaules un Eiropas norišu un prognožu kontekstā svarīgas kļūst būtiskas izšķiršanās. Satrauc, ka plāna termiņš ir tikai trīs gadi, jo Latvijai nepieciešamas pārmaiņas, kas prasa ilgāku laiku, un onkoloģijai būtu jākļūst par valsts prioritāti līdzīgi Eiropas Komisijas pieejai, veicot nevis darbības ķeksīša pēc, bet ieviešot daudz plašākas izmaiņas. Lai izveidotu kvalitatīvu sistēmu, attiecīgi tajā jāinvestē ne tikai valsts līdzekļus, bet arī Eiropas Savienības finansējumu.
Šā gada februārī, Pasaules vēža dienas priekšvakarā, Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu (Europe’s Beating Cancer Plan), kas ir viena no galvenajām prioritātēm Komisijas veselības aprūpes jomā un svarīgs spēcīgas Eiropas veselības savienības balsts. Vēža uzveikšanas plānā ir izklāstīta jauna ES pieeja vēža profilaksei, ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei – ar jaunām tehnoloģijām, pētniecību un inovāciju kā sākumpunktu. Tā pievērsīsies visiem slimības pārvaldības posmiem – no profilakses līdz pārslimojušo dzīves kvalitātei, galveno uzmanību pievēršot darbībām, kurās ES var dot vislielāko pievienoto vērtību. Jā, cīņa pret vēzi ir viena no Eiropas prioritātēm līdz pat 2027. gadam, un, iespējams, ilgāk.
Valstij jāizvēlas prioritātes
Diemžēl uz kopējā Eiropas valstu fona Latvija izskatās diezgan vāji, taču mēs neesam tādi vienīgie, ja tas ir mierinājums. Ne visas valstis Austrumeiropā un Centrāleiropā ir veiksmīgas, arī mēs līdz šim atrodamies neveiksmīgo skaitā. Piemēram, konceptuāli, pēc ārzemju ekspertu vērtējumiem vai pēc standartiem, tāda vēža skrīninga programma, ar tādu neefektivitāti, kāda mums ir, būtu jābeidz. Vēža reģistrs mums jau dažus gadus vispār nestrādā. Laikam esam vienīgā Eiropas valsts, kur tā ir. Te mēs esam pilnīgi “pirmajā vietā”.
Varbūt mēs to varam izmantot savā labā? Domāju, ka mums šajā gadījumā sliktas starta pozīcijas varbūt ir tieši iespēja parādīt izmaiņas, ko var paveikt. Un mums arī ir gan laba vēža aprūpe, gan laba vēža pētniecība, taču pēdējā ir diezgan saskaldīta starp iestādēm. Negribu teikt, ka viss ir pavisam traki, un domāju, ka mūsu speciālistu aprūpes kvalitāte ir praktiski Eiropas līmenī.
Jā, patlaban Eiropā vēža uzveikšana ir likta prioritātēs nākamajiem septiņiem gadiem, ieskaitot šo gadu, un domāju, ka te Latvijai ir divi ceļi – vai nu mēs kaut kādus Eiropas ieteikumus izpildām tikai ķeksīša dēļ un izvairāmies, ka tie Latvijā nav izpildāmi, vai arī mēs izmantojam to pieeju un arī vidi, kāda valda Eiropā, nosakām onkoloģiju kā prioritāti valstij un attiecīgi tad, protams, nevis gaidot tikai dāvanas no Eiropas Komisijas, bet arī veicot darbības pašiem, izmantojam iespējas piesaistīt arī Eiropas līdzekļus un maksimāli Latvijas interesēs.
Gribētos ticēt, ka mēs ejam otro ceļu un izmantojam šo situāciju. Pagaidām par to liecina arī attieksme no vairākām ministrijām un valsts iestādēm. Latvijai neatliekami vajag investēt onkoloģijā, un domāju, ka līdzekļi tam būtu, ja saprastu prioritātes. Patiesi izvēloties prioritātes un atrodot līdzekļus, mēs atradīsim ne tikai pašu, bet arī Eiropas Savienības resursus. Turklāt investēt nepieciešams sistēmā – ne tikai finanšu resursus, bet arī politiskos un intelektuālos.
Finanšu resursi ir vairāki
Vispirms jautājums nav tikai naudā, bet arī par strukturālām reformām un gribēšanu jeb motivāciju veikt šīs reformas. Vienmēr būs tā, ka varēs iegādāties jaunāku tehniku, jaunākus medikamentus un, protams, to arī vajag. Bet, ja naudu iegulda nestrādājošā sistēmā, tad lielā mērā tā nauda būs iztērēta mazjēdzīgi. Piemēram, šobrīd pastāvošās zarnu vēža skrīninga sistēmas aptvertā daļa no mērķa grupas Latvijā ir 10%. Minimālais slieksnis, kad šī sistēma ir valstij izdevīga, ir 45%, nerunājot par pārējiem parametriem. No valstiskā viedokļa faktiski tāda sistēma būtu jābeidz un jāslēdz. No individuālā viedokļa, protams, katram konkrētam cilvēkam, kam savlaicīgi novērsts risks, tas ir ieguvums. Savukārt, ja sistēma strādā, tad ir pilnīgi skaidri zināms, ka valstiski tas ir gan ekonomiski, gan visādi citādi izdevīgi, jo tiek novērsta daļa vēlīnu stadiju audzēju un ar to saistītie pazaudētie dzīves gadi.
Atgriežoties pie finanšu jautājuma, konceptuāli nauda ir pieejama dažādās kabatās un dažādos maciņos. Nauda ir pieejama Latvijas ministriju maciņos, un tas būs ministriju lēmums, kur naudu investēt. Būs centralizētās Eiropas naudas, kas palīdzēs tām valstīm, kurām ir vārgāk ar rezultātiem līdz šim, lai sasniegtu kopējo Eiropas līmeni. Viens no lielajiem mērķiem Eiropas Savienībā ir panākt vienlīdzību. Pilnīgu vienlīdzību nekad un nekur nevar panākt, bet šajā gadījumā vienlīdzība ir domāta visplašākajā skatījumā. Tas nozīmē ne tikai visiem pacientiem vienādus medikamentus Vācijā un Latvijā, bet arī to, lai, piemēram, ārstam, kas strādā Latvijā, ir vienlīdzīgas iespējas gan klīniskajā darbā, gan pētniecībā sadarboties ar tiem speciālistiem, kas strādā citās valstīs.
Starp Eiropas Savienības līdzekļiem ir arī nacionālā līmenī piešķirams finansējums, kura liela daļa nāk Kohēzijas fonda ietvaros vai Atveseļošanās fonda ietvaros, bet uz konkursa noteikumiem Eiropā vēl ir pieejams daudz finansējuma līdztekus tam, ko piesaista valsts. Ja mēs iesim pareizo ceļu un atradīsim pareizos partnerus, un mums būs pareiza virzība, tad ir visnotaļ lielas iespējas piesaistīt arī šo finansējumu. Taču tas vairāk domāts tādām aktivitātēm, kurām ir Eiropas dimensija.
Eiropas dimensija ir arī, piemēram, sadarbībai ar augstāk specializēto valstu centriem un pieredzes iegūšanai attīstīto valstu centros. Tas ir starptautisks pasākums un tam Eiropa pilnīgi noteikti atbalstu dos.
Uz onkoloģijas pamata var sakārtot citas jomas
Mūsu speciālistu kvalitāte daudz neatšķiras no attīstītu valstu līmeņa. Vēža reģistrs patlaban nestrādā, bet iepriekš daudzus gadus mums vēža reģistrs ir bijis viens no labākajiem reģionā. Kaut kas sagājis greizi, bijušas kļūdas, bet ir visas iespējas to sakārtot. Lai veiktu tādu kvalitatīvu lēcienu, tas nebūs jautājums tikai par onkoloģiju. Uz onkoloģijas pamata būs iespējams sakārtot daudzas citas jomas. Piemēram, ja tiks digitalizētas slimnīcu datu sistēmas, tas būs ieguvums ne tikai pacientiem ar ļaundabīgām saslimšanām, bet tas var būt ieguvums jebkuram pacientam, kas ārstējas slimnīcā.
Ja koncentrējas tikai uz vienu Onkoloģijas plānu, ir bažas par to, ka vēža plāns ir paredzēts trīs gadu periodam, bet to, ko mēs vēlamies sakārtot, nevar sasniegt divu vai trīs gadu periodā. Turklāt pati laika atskaite sākas no tā brīža, kad ir pieņemts politisks lēmums un kad piešķirts finansējums. Kamēr tas nav noticis, pulkstenis nav sācis tikšķēt. Līdz ar to, plānojot aktivitātes triju gadu griezumā, jāspēj saredzēt un plānot arī ilgākā termiņā.
Pacientu un iedzīvotāju atbalsts
Saistībā ar Onkoloģijas plāna veidošanu esmu piedalījies Veselības ministrijas organizētajā domnīcā. Priecē, ka līdztekus dažāda līmeņa speciālistiem bija plaši pārstāvētas arī iedzīvotāju un pacientu organizācijas, kas pauda arī savu viedokli. Šajā ziņā man bija interesanta pieredze Eiropas Vēža misijas padomes darbā.
Šī padome pati gan nestrādāja pie Eiropas Vēža uzveikšanas plāna, bet izdeva savas rekomendācijas. Vēlāk konstatējām, ka ļoti daudzas idejas no misijas padomes rekomendācijām bija ļoti līdzīgā veidā atspoguļojušās arī Vēža uzveikšanas plānā.
Mūsu gadījumā būtiski bija iesaistīt un uzklausīt daudzu iedzīvotāju viedokli. Kad pagājušajā vasarā Vēža misijas rekomendācijas tika diskutētas, bija tikšanās ar pacientu organizācijām un Latvijas iedzīvotājiem. Tikšanos ar nejauši atlasītiem cilvēkiem Eiropas Komisija organizēja tikai divās valstīs, Latvija bija viena no tām. Rezultātā bija pārsteidzoši, ka iedzīvotāju un pacientu, nespeciālistu viedoklis, ļoti saskanēja ar to, kas bija ieteikts rekomendācijās.
Protams, katram pacientam būs sava īpaša bēda un sāpe, bet viņu viedoklis ir ļoti atbalstošs visam tam, kas ir gan Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes rekomendācijās, gan arī Eiropas Vēža uzveikšanas plānā. Visi tie paši jautājumi – savlaicīga diagnostika, skrīnings, informācija, prevencija, arī piekļuve diagnostikai un ārstēšanai, sociālie apstākļi, pēcaprūpe vēzi pārslimojušiem vai slimojošiem ar vēzi. Mani pārsteidza, cik ļoti saskanēja šis viedoklis.
Jāveido visaptveroši vēža centri
Viens no būtiskiem un centrāliem akcentiem patlaban Eiropas Komisijā un arī Vēža uzveikšanas plānā ir visaptverošie vēža centri jeb infrastruktūra, kur papildus ekselencei medicīnā ir jābūt arī nopietnai pētniecībai un izglītībai. Pašlaik mums šīs funkcijas tiek realizētas nodalīti – veselības pakalpojumi ir Veselības ministrijas pārraudzībā, bet pētniecība ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Tātad ir vajadzīga sazobe starp ministrijām, lai būtu efektīvi.
Eiropas mērogā būtiski ir jautājumi par vadlīniju piemērošanu, kā arī par to, cik lielā mērā ārsta pienākums vairāk vai mazāk ir vadīties pēc standartiem un vadlīnijām. Skaidri ir jāsaprot, pēc kurām vadlīnijām, pēc kuriem standartiem Latvijā speciālisti strādā. Šeit redzama arī personalizētas medicīnas nākotne, uz kuru jātiecas jau tagad.
Savukārt pētniecībā daudzkur mēs jau esam Eiropas līmenī, bet varbūt profilējošās jomās ne visur. Mums ir arī daudz ko mācīties diagnostikā, īpaši personalizētā medicīnā, molekulārbioloģijas izmeklējumos. Mums ir potenciāls, tikai jāapzinās resursi.
Pagaidām nav neviena komentāra