Mākslinieks un viņa balss

Foto — Jānis Deinats
Edīte Tišheizere
Print Friendly, PDF & Email

Latviešu valodā jēdzienam «varoņdarbs» ir unikāla semantika: nevis palikt vēsturē ar spontānu rīcību, bet strādāt, sekojot savai izpratnei par būtiski paveicamo. Mākslā ir tieši tas pats

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs uz sarunu Zoom pārslēdzies no citas sapulces, kurā vajadzējis pārliecināt topošos Mākslas akadēmijas reflektantus, kāpēc vērts studēt tēlniecību. «Tāpēc, ka tēlniecība ir nenormāli interesanta nodarbe! Ja ir mīlestība pret tēlniecības valodu, ja patīk putekļi, materiāli, patīk pētīt apkārtējās pasaules formu, tad neko labāku par tēlniecību nevaru iedomāties,» saka mākslinieks. Viņa darbs patlaban norisinās divos virzienos. Viena daļa ir pedagoģija, kas attālināti aizņem vismaz divtik laika, turklāt neļauj studentiem sniegt to, ko spēj tikai meistara rokas tiešs pieskāriens mācekļa veikumam. Tāpēc mazāk laika paliek otrai daļai — tēlniecībai — «manam sirdsdarbam, manai mūža lietai». Citādi tai pandēmija netraucē. «Tagad strādāju pie Gunāra Astras pieminekļa, kas ir neiedomājami interesanti un arī milzīgs gods.» Pieminekļa koncepcija atnākusi, raugoties uz vienu no pazīstamākajām Astras fotogrāfijām. «Neilgi pirms atbrīvošanas viņa sieva tikšanās laikā bija slepeni ienesusi Stūra mājā fotoaparātu. Skata leņķis rāda, ka tas turēts klēpī, lai neviens neieraudzītu. Tāpēc rokas priekšplānā ir ārkārtīgi lielas — izteikti horizontālas, bet galva otrajā plānā — izteikta vertikāle. Šī ideja bija kā atklāsme. Zemnieka rokas un apgarota seja, mīlošs skatiens.» Šo pretstatu mākslinieks arī izmantojis pieminekļa kompozīcijā. Tas atradīsies Tērbatas ielas sākumā pie Rīgas Apgabaltiesas, kur Astra teicis savu runu par laiku, kas izgaisīs kā ļauns murgs. «Latviešu valodā tas, ko varonis paveicis, ir «varoņ-darbs». Varonis nevis paveic kādu eksaltētu gājienu un paliek vēsturē, bet — strādā. Citās valodās tā nav: krieviski podvig, angliski feat to nenozīmē. Gunārs Astra darīja savu darbu, viņam ir milzīgs ieguldījums tajā, ka Latvija kļuva brīva.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu