Tev šķiet, ka neproti dejot? Ar tik eksistenciālu jautājumu Asnate iesāk video sēriju savā Instagram profilā @asnaterikse. «Tā varbūt arī ir! Bet tas ir tikai tāpēc, ka tu tā domā,» viņa sniedz atbildi. Katrā no nedaudz vairāk kā minūti garajiem video parādīta viena kustība vai ideja, ar kuru, dažādi apdarinot un pielāgojot, varam sākt dejot gan mājās virtuvē, gan kādreiz, kad tas atkal būs atļauts, arī karstāko ballīšu deju plačos. Atsevišķa video minisērija veltīta populārākajiem ballīšu soļiem — tur ir gan sānsolis, gan «groovs» un pat vienkārši staigāšana.
Kā radās ideja publicēt pamācību video? Pats pirmais, ko jau noskatījušies vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, tapa spontāni. Bet doma par kaut ko tādu Asnatei bijusi jau sen. «Biju pamanījusi ballītēs, ka cilvēki ir kūtri uz dejošanu.» Bet foršāk, protams, ir, ja visi kopā var ļauties kustībai. Kad sociālajos tīklos publicējusi deju improvizācijas, Asnate saņēmusi atsauksmes, ka ir ļoti skaisti. Bet es jau tā nevaru, nemāku. Esmu kokains, daudzi rakstījuši. «Ar šiem video es gribu iedvesmot cilvēkus, ka deja ir vienkārši kustība.» Nav nepieciešams sevi psiholoģiski norakt un iestāstīt, ka dejošana ir tikai skaistajiem, lunkanajiem vai kā citādi izredzētajiem. Staigāšana ritmā, smejas Asnate. Neatkarīgi no tā, kādu kustības formu izvēlies par savējo — jogu, skriešanu, spēka treniņus vai deju —, visam vajadzīga prakse. «Pats svarīgākais ir sistemātiski katru dienu to darīt. Kaut vai piecas minūtes.» Ar laiku parādīsies arī azarts kaut ko likt klāt, mēģināt darīt citādi.
Asnate ir profesionāla dejotāja. No astoņu līdz 16 gadu vecumam dejojusi sporta dejas. «Kustība man ir iekšā no bērna kājas, laikam tas ir mans izpausmes veids. Tētis stāstīja, ka divu gadu vecumā esmu dejojusi pie mūzikas, un viņš mani vērojis un pētījis, kā var būt, ka kustības neatkārtojas. To es tagad redzu savā dēlā.» Tieši viņu Asnate sauc par lielāko iedvesmas avotu dejā, bet vienlaikus atzīst, ka tikpat ļoti puiku iedvesmo tas, ka mamma pati ir nemitīgā kustībā. Reizēm sanāk dejot arī pavisam spontāni. Viņām ar draudzeni Zani Prokofjevu ir savs modes zīmols Mistinskin. Abas ir dejotājas, tāpēc darba telpas piemērotas tam, lai studijā varētu arī padejot. Kad šūšanas pasūtījumi izpildīti, var pārbīdīt galdus un pie lielā studijas spoguļa improvizēt.
«Es ceru, ka paies kāds laiks, es aiziešu uz ballīti un tur visi dejos. Laidīs ārā visu, kas iekšā sēž.» Asnatei tieši ballītes un tajās notiekošā enerģijas apmaiņa ir mīļākā telpa dejai. Tur ir brīvība, starp dejotājiem nav sacensības, un kustības netiek novērtētas tehniski. «Tā man ir trauma no sporta dejām,» viņa pasmaida. Protams, sacensība ir neatņemama sporta sastāvdaļa. Bet arī citās dzīves jomās esam mācīti salīdzināties ar citu veikumu un mēģināt pierādīt savu pārākumu. «Kurš ir labāks, kurš sliktāks. Bet nav tādu «labāks» vai «sliktāks». Katram ir savs! Unikālais.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.