Gan Ainārs Šlesers, gan Andris Šķēle apsūdzību uzskata par nepamatotu. Foto no LETA arhīva
KNAB izmeklētāju maiņa, lietas sarežģītība, jo nepārtraukti nākusi klāt jauna informācija, ir daži iemesli, kādēļ līdz apsūdzību izvirzīšanai bijušajam valdības vadītājam Andrim Šķēlem un bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram pagāja 12 gadi, žurnālam Ir skaidro sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs.
Apsūdzības bijušajiem politiķiem un tagadējiem biznesa partneriem celtas par vairāk nekā 10 gadus senām darbībām — krāpšanos digitālās televīzijas ieviešanas projektā 2008. un 2009. gadā. Krimināllieta, kas jau tuvāko mēnešu laikā nonāks tiesā, ir bēdīgi slavenās digitālgeitas turpinājums, un tajā kopumā apsūdzētas deviņas personas — kādreizējie politiķi, telekomunikāciju milža Lattelecom (tagad Tet) darbinieki un uzņēmēji.
Tomēr šajā lietā pagaidām nav cietušā. Pretēji izmeklētāju viedoklim Tet sevi par tādu neuzskata. Uzņēmums uzsver, ka dalība virszemes apraides projektā ir devusi pozitīvu rezultātu — gan iespēju attīstīt tam laikam jaunu stratēģisku virzienu — televīziju, gan arī palielinājusi peļņu akcionāriem.
Cietušā trūkums lietā nav šķērslis procesa virzīšanai uz tiesu — lieta tur varētu nonākt jau tuvāko mēnešu laikā, prognozē prokurors.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
