Eiropas komisārs Tjerī Bretons iedrošinājis Latvijas farmācijas kompānijas gādāt, lai tās iegūst iespēju ražot vakcīnas pret Covid-19. To pārstāvis Vitālijs Skrīvelis gan lielās cerības bremzē ar piesardzību
Sarunas par vakcīnu ražošanu Latvijā iegriezās virpuļviesuļa ātrumā. Februāra beigās visas ES valstis saņēma EK komisāra Tjerī Bretona vēstuli ar lūgumu apzināt iespējas ražot Covid-19 vakcīnas. Trīs Latvijas farmācijas uzņēmumu — Grindeks, Olainfarm un Pharmidea — pārstāvji 1. martā sagatavoja savu priekšlikumu. 19. martā viņi saņēma ziņu, ka Bretons ieradīsies Rīgā, 22. martā viņi jau mēģināja konkretizēt plānus.
«Mēs tomēr izstrādājām ambiciozu plānu,» piektdienas vakarā videosaziņā skaidro Vitālijs Skrīvelis, Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs. «To var īstenot tikai tad, kad ir iegūta vakcīnas ražošanas licence no kāda lielā vakcīnu ražotāja, kas savu vakcīnu Eiropas Zāļu aģentūrā jau ir reģistrējis. Tātad — ja mēs iegūstam licenci ražot Pfizer, AstraZeneca, Moderna vai Johnson & Johnson vakcīnas. Un tad, ja valdība būs pieņēmusi lēmumu atbalstīt rūpnīcas celšanas finansējumu. Bet pirmais priekšnosacījums — lai kāds no vakcīnu patentu un tehnoloģiju īpašniekiem būtu ar mieru pārdot licenci!» Sarunas laikā Skrīvelis min vēl vairākus priekšnosacījumus, kam jānotiek, lai Latvijā būtu iespējams saražot tik daudz vakcīnu, ka ar tām atbilstoši iecerētajam varētu apgādāt visu Ziemeļeiropas reģionu.
Vispirms Skrīvelis pastāsta, ka farmācijas uzņēmumi, tāpat kā visa pārējā pasaule, dzīvo Covid-19 ēnā. Tiklīdz viens inficējas, grupa kolēģu — saslimušā kontaktpersonas — aiziet karantīnā, un vienalga, vai darbā neierodas ražošanas darbinieki vai biznesa analītiķi, ražošana bremzējas. «Nebija laika kalt lielus plānus,» tā Skrīvelis paskaidro, ka ideja par vakcīnu ražošanu Latvijā neradās, kamēr nebija saņemts Bretona aicinājums apsvērt šādu iespēju.
«Un tad, vienā mirklī, mums daudzi prasīja, vai Latvijas zāļu ražotāji jau rīt nevar sākt ražot vakcīnu. Mums taču tādas tradīcijas!» ironizē Skrīvelis. Bet Latvijā biotehnoloģiskās ražošanas nav jau vismaz gadus 30. Reiz, padomju laikos, Grindeks bija biotehnoloģiska ražotne, bet konkurencē ar Indijas un Ķīnas ražotājiem tā zaudēja savas pozīcijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.