Ekoloģiski vai ērti? Elektroauto lietotāja pieredze 1

Videi draudzīgākā transporta līdzekļa simbols uz AS "Latvenergo" elektroautomobiļa. Foto: Lita Krone, LETA
Viesturs Celmiņš, VEFRESH inovāciju kvartāla vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Ja neskaitām numurzīmes un klusāku gaitu, vizuāli elektroauto diez ko neatšķiras no parastajiem auto. Arī uzlādes punkti, salīdzinot ar degvielas uzpildes stacijām, ir pavisam nelieli, neuzkrītoši skapīši bez norādēm, lielām nojumēm, kurus nezinātajam viegli neievērot. Tāpēc daudziem nepamanīts būs palicis fakts, ka realitātē elektroauto skaits pēdējo četru gadu laikā valstī desmitkāršojies no 130 līdz 1240. Pārskatāmā nākotnē to skaits noteikti pieaugs, un līdz ar to augs arī uzlādes staciju skaits.

Lai noskaidrotu, kā mainījusies elektroauto lietotāju pieredze pilsētās un cik ērts ir šis pārvietošanās līdzeklis ikdienā, 24. martā sociālo tīklu lietotnē Clubhouse, uz diskusiju aicināju vairākus elektroauto lietotājus un uzlādes tīkla pārstāvjus – Elīnu Gaili-Sarkani no RTU, Artūru Lindenbergu no LMT, Māri Avotiņu no Fiqsy, Paulu Beinaroviču no CSDD, Ansi Valdovski no Latvenergo un Kārli Mendziņu no Uzlādēts.lv

Uzlādes staciju pārklājuma tīkls ir labāks nekā domā

Sarunas gaitā atklājās – ja pirms 3-4 gadiem brauciena maršruts tiešām bija rūpīgi jāplāno un teju jāpakārto pieejamajām uzlādes vietām, tad pašlaik par to galva jālauza krietni mazāk. Pēdējo divu gadu gaitā uzlādes staciju pārklājumu tīkls Latvijā ir krietni paplašinājies, Ansis Valdovskis, Latvenergo elektrotransporta uzlādes tīkla pārstāvis, apstiprināja, ka 2019. gadā Elektrum staciju skaits bija tikai septiņas, bet 2020. gadā jau 36, un plāni uz 2022. gadu ir kopumā 100 stacijas. Pauls Beinarovičs apstiprināja, ka līdz gada beigām VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) būs jau 139 uzlādes stacijas. Tas liecina, ka cilvēku bažas par palikšanu ceļmalā, “nekurienes vidū” ir plaši izplatītas, bet realitātē reti pamatotas.

Kā norādīja Kārlis Mendziņš (Uzlādēts.lv), tagad mums sāk parādīties gluži jauni izaicinājumi – staciju noslodze un rindas “pīķa stundās”. Savukārt Māris Avotiņš no koplietošanas auto uzņēmuma Fiqsy konstatējis, ka deviņu mēnešu laikā ar koplietošanas servisa auto ir nobraukti 1,2 miljoni kilometru un ne reizi nav bijis jāsauc evakuators tukšas baterijas dēļ. Tas noticis tikai pārsistu riepu dēļ.

CSDD uzlādes staciju tīkla pārklājums Latvijā, 2020.gada novembra beigās

Lādē ātri vai lādē gudri

Vai nākotnē visas cerības liekam uz ultra uzlādes stacijām? Atbilde noteikti ir nē. Dažādas vajadzības, dažādas jaudas stacijas. Ņemot vērā, ka automašīna 95% no sava laika pavada stāvot, tas būtu piemērots laiks, kas jāizmanto uzlādei. Tāpēc ir nepieciešams veidot pārklājumu ar ne vien ātrām un investīciju ziņā daudz dārgākām stacijām, bet arī ar lēniem un izmaksu ziņā draudzīgākiem uzlādes punktiem. Esot garākos pārbraucienos pa Latviju uz lielajām maģistrālēm, mēs pērkam laiku, un tur būtu nepieciešamas ātrās uzlādes stacijas. Savukārt būdami darbā, mājās vai brīvdienu nesteidzīgajā ritmā, varam atļauties lādēt lēnākā režīmā, darot kādas citas nodarbes. Tā piemēram, RTU profesore Elīna Gaile-Sarkane, pārvietojoties ikdienā, ir iemanījusies iekļauties savā optimālākajā auto baterijas uzlādes diapazonā – vidēji 15-60%, kas ļauj taupīt uzlādes laiku stacijā un lādēt, kad ir nepieciešamība, nevis tad, kad baterija ir tukša.

UX balstīti risinājumi

Artūrs Lindenbergs (LMT), atsaucoties uz saviem ikdienas novērojumiem, atzīst, ka būtiskākie izaicinājumi, ar ko lietotājam jāsaskaras, ir norēķinu sistēmas nepilnības, mulsinošas pakalpojuma lietotnes un rindas. 21. gadsimts mums ir iemācījis izmantot mobilās lietotnes, bezkontakta norēķinus, izvēles iespējas un ātru ritmu. Ērtums, pieejamība un maksimāli maza paradumu maiņa – to pašu lietotāji vēlētos redzēt arī uzlādes stacijās. Tādēļ nepieciešams domāt par vienotu lietotni, kur lietotāji var norēķināties par uzlādi, neatkarīgi kādā uzlādes stacijā viņi atrodas, un norezervēt vietu stacijā sev vēlamajā laikā, paļaujoties, ka nebūs jāgaida rindā.

Artūrs šeit aktualizēja vēl papildus tēmu – darba auto vai transporta kompensācijas. Ir vajadzīga pārdomāta sistēma, kā notiek apmaksa par elektrību darbiniekam, ja auto tiek lādēts mājās un tiek patērēta privātas mājsaimniecības elektrība. Lai risinātu šos un līdzīgus izaicinājumus, 15.aprīlī tiešsaistē notiks inovāciju kustības VEFRESH organizēta Urban Mobility hackathon. 

Garantija, ka būs atbalsts

Šobrīd elektroauto lietotāji un īpašnieki bauda dažādas privilēģijas – ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, ir nodokļu atvieglojumi, Liepājā un Rīgā pašvaldības stāvvietās var stāvēt bez maksas un Jūrmalā nav jāmaksā iebraukšanas maksa. Ņemot vērā, ka jauna auto iegāde gan privātpersonai, gan uzņēmumam ir vismaz vidēja termiņa lēmums, šie apsvērumi iespaido izvēli par labu elektroauto iegādei. Svarīgi, lai iedzīvotāji var rēķināties, ka šie atvieglojumi būs spēkā konkrētu laika periodu, piemēram, līdz 2030. gadam, kā arī tiks noteikts atbilstošs trīs līdz piecu gadu pārejas posms, ja šīs privilēģijas mainīsies.

Papildus nepieciešamajiem uzlabojumiem sabiedrībā tomēr pastāv virkne mītu, kurus nepieciešams atspēkot kopīgā nostājā – daloties ar reālu ikdienas pieredzi un kliedējot bažas, nevis biedējot ar evakuatoriem un pļavās noslāpušiem auto. Būtiski, ka ir pieejama informācija par to, kā labāk un ērtāk vadīt savu dzīvi ar elektroauto. Sarunas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka pirms iegādāties auto, būtiski izmēģināt testa vai īres auto, lai novērtētu, kā jaunais auto pielāgojas jau esošajiem ikdienas ieradumiem, vadoties no principa “braukt un lādēt, nevis lādēt un braukt”. Tas ir solis tuvāk tam, lai elektroauto Latvijas ielās un ceļos parādītos arvien biežāk.

Komentāri (1)

QAnon 31.03.2021. 10.39

Ekoloģiski jā, ekonomiski arī. Ērti, noteikti nē. Ja Gazprom lēņu muižas pārvaldnieki ir pieņēmuši lēmumu, faktiski neaplikt metānu, ko izmantos iekšdedzes dzinējiem, ar akcīzi, tas, saimnieka interesēs, pretēji visas pasaules tendencēm, viennozīmīgi bremzēs elektromobiļu ieviešanu, tātad arī uzlādes staciju uzstādīšanu.
“Tāpēc no 2021. gada līdz 2025. gadam akcīzes nodokļa likme dabasgāzei kā transporta degvielai būs 1,91 eiro par 1 megavatstundu (MWh) jeb 20 eiro par 1000 m3. Vienlaikus paredzēts, ka no 2026. gada akcīzes nodokļa likme dabasgāzei (kā transporta degvielai) tiktu palielināta uz 10 eiro par 1 MWh jeb 105 eiro par 1000 m3. Pašreiz akcīzes nodoklis dabasgāzei kā degvielas veidam ir 9,64 eiro/MWh” (kur 5 gadi, tur vēl 15 būs klāt) https://lvportals.lv/skaidrojumi/323338-akcizes-nodokla-izmainas-2021-gada-2020
http://www.keepandshare.com/userpics/w/y/k/t/35/2014-08/sb/dombrovskis_dinamo_vesnakovs_1330239b_47de_35e5_8450_2481406f53a0-83525257.jpg

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu