Kad patēriņš tiks nocelts no sēkļa?

Laikā, kad tirgoties nav atļauts, tirdzniecība nenotiek. Tik vienkārši var raksturot situāciju lielā daļā Latvijas veikalu. Tāpēc februāra mazumtirdzniecības dati joprojām rāda ievērojamu apgrozījuma kritumu gada griezumā, lai arī ir redzams uzlabojums kopš janvāra. Februārī kopējais apgrozījums veikalos pieauga par 4,4% pret janvāri, bet par 8,5% samazinājās attiecībā pret pērno februāri. Daudzus nepārtikas produktu plauktus norobežojošo lenšu pazušana no ikdienas preču veikaliem deva rezultātu, bet līdz normālai situācijai vēl tālu, turklāt šis attālums tuvākajā nākotnē vēl var īslaicīgi pieaugt.

Likumsakarīgi, ka pārtiku veikalos pārdod pat vairāk nekā pirms gada (+1,7%), jo kopējie ienākumi samazinājušies tikai nedaudz, un pārtikas veikalu apgrozījumu veicina sabiedriskās ēdināšanas slēgšana. Savukārt tirdzniecība nepārtikas veikalos, izņemot degvielas tirdzniecību, ir samazinājusies pat vairāk nekā par piekto daļu.

Apģērbu un apavu pārdošana samazinājusies pat par 64%, šo veikalu apgrozījums sasniedzis zemāko punktu pandēmijas laikā, pirmo reizi nokrītot zem 10 miljoniem eiro, kamēr pirms tam labvēlīgos mēnešos varēja pārsniegt pat 40 miljonus eiro.

Savukārt elektropreču tirdzniecības kāpums februārī bija tieši 20%, šai nozarei labi klājies visā pandēmijas laikā.

CSP dati rāda strauju kāpumu mēneša griezumā vairākās nozarēs. Ļoti strauji, par 4% pieauga arī galvenokārt pārtiku tirgojošo veikalu apgrozījums, bet var nojaust, ka runa ir galvenokārt par šajos veikalos tirgoto nepārtikas “minoritāti”. Domājams, ka marta datos lielus uzlabojumus neieraudzīsim, jo darbības noteikumi nav daudz mainījušies. Uz uzlabojumu var cerēt aprīlī, kad pēc Lieldienu brīvdienām ierobežojumi, iespējams, varētu tikt atviegloti veikaliem, kuri atrodas ārpus tirdzniecības centriem. Taču situācija var vēl pasliktināties, ja tiešām notiek infektologu ilgi prognozētais “Lielbritānijas” koronavīrusa izraisītais saslimšanas pieaugums.

Nav vēl zināmi Latvijas patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma dati par martu, bet eirozonā kopumā patērētāju noskaņojums gandrīz pakāpās līdz vēsturiski vidējam. Tas skan iedrošinoši, taču brīdī, kad saimniecisko darbību traucē ar likumu noteikti aizliegumi, augošs patērētāju optimisms vai varbūt sarūkošs pesimisms par valsts ekonomiku un savu finansiālo situāciju daudz nelīdzēs. Nav šaubu, ka ir pesimistisks noskaņojums mazumtirdzniecībā.

Latvijas mazumtirdzniecības noskaņojums pēc pandēmijas pirmā viļņa šoka bija ticis gandrīz līdz vēsturiski vidējam, bet janvārī jau nonāca dziļas recesijas teritorijā un turpināja strauji pasliktināties februārī.

Nav šaubu, ka šis gads kopumā mazumtirdzniecībā būs kontrastains. 1.ceturksnis nozarei ir bijis ļoti nepatīkams. Valdības optimisms par nepārtikas veikalu spēju tirgoties, daudz neveicinot vīrusa izplatību, kā arī vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, ļauj cerēt uz situācijas uzlabošanos 2.ceturksnī. Taču, tā kā pērn pandēmijas pirmā viļņa šoks bija īslaicīgs, tad nevar cerētu uz tirdzniecības strauju kāpumu gada griezumā šajā vasarā. Valsts noteiktie ierobežojumi nozarei pirmajā vilnī bija otršķirīgi, tad visu izšķīra bailes, kas ātri pazuda. Uz izteiksmīgiem pieauguma skaitļiem nozare var cerēt tikai gada beigās. Līdz ar to gadā kopumā nozares kāpums būs remdens, varbūt 2-3% apmērā. Pandēmijas pārvarēšana gada skaitļos būs redzama tikai nākamgad.

Ietekme dažādās apakšnozarēs būs atšķirīga. Nav šaubu, ka iegūs apģērbu tirgotāji, šī ir kategorija, kuru daudzi pircēji nevēlas iegādāties attālināti. Turklāt ierobežojumu atcelšana un socializācija var mudināt cilvēkus vairāk rūpēties par savu izskatu. Droši vien būs negatīva ietekme uz tirdzniecību internetā, taču neviens nevar nojaust, kā tas atspoguļosies nozares datos, kuru atbilstība notikumiem reālajā dzīvē līdz im bijusi ļoti aptuvena. Jau pati Centrālā statistikas pārvalde ir skaidrojusi, ka datus ietekmēja atsevišķu uzņēmumu pārreģistrācija uz citām valstīm, tas izskaidro, kāpēc pērn tirdzniecība internetā it kā samazinājās. Jāsecina, ka arī globālajos interneta tirdzniecības uzņēmumos pirkto preču īpatsvara pieaugums var būt palielinājis atšķirību starp Latvijas iedzīvotāju faktiski nopirkto preču apjomu un mazumtirdzniecības datiem. Statistiķi ziņo, ka februārī apgrozījums interneta veikalos bija vien 4% no nozares kopējā, kas rada izbrīnu, zinot, cik ļoti ir mainījušies iepirkšanās ieradumi.

Līdzās lielajam pandēmijas stāstam pāri tirdzniecības nozarei tikko pārslīdēja Suecas kanālā iesprūdušā konteinerkuģa Ever Given ēna. Šobrīd tas tiek atbrīvots, bet pietika ar dažām uz sēkļa pavadītām dienām, lai tas liktu runāt par iespējamu deficītu ļoti plašā preču kategoriju klāstā – naftas produkti, datori, mēbeles, pat pārtika. Šis notikums atgādina, cik ļoti nosacītas ir prognozes pašlaik un cik trausla ir pasaules ekonomika. Pasaules ekonomika ir tik ļoti atkarīga no šādiem “pudeles kakliem”, ka ziņa par to, ka ir izdevies nedaudz iekustināt kuģi, samazināja naftas cenu par 2%. Pa Suecas kanālu notiek 12% pasaules tirdzniecības. Tā kā vidēji vienā konteinerā ir preces 40 000 dolāru vērtībā, Ever Given viens pats pārvadā apmēram miljardu. Taču sastrēgumā jau ir iesaistīti 450 kuģi. Pēc kanāla atbrīvošanas sastrēgumi var “pārcelties” uz Eiropas ostām, kas var netikt galā ar kravu pieplūdumu. Tāpēc šī notikuma sekas vēl varbūt jutīsim, tikai neviens nezina, cik lielā mērā tas būs cenu kāpums, cik “vienkārša” preču neesamība.