Īres tirgus Rīgā un visā Latvijā ir nīkulīgs. Likums neaizsargā izīrētājus no negodprātīgiem īrniekiem, un tas nemaz nevilina nekustamo īpašumu attīstītājus ieguldīt savu naudu īres biznesā. Pēc privatizācijas mājokļus īpašumā ieguva arī tādi iedzīvotāji, kas nevarēja ne atļauties tos uzturēt, ne atrast sev piemērotākus dzīves apstākļus.
Lai gan mājokļu uzturēšanas izdevumi mums ir zemāki nekā OECD valstīs vidēji, to kvalitāte ir slikta. «Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti padomju varas laikā un nav pienācīgi uzturēti,» secināts OECD pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā. Vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību ir pārapdzīvotas. Tas ir augstākais rādītājs OECD valstu vidū. Taču pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli neizdodas, jo hipotekārais kredīts lielai daļai iedzīvotāju nav pieejams, bet īre ir dārga, raksta žurnāls Ir.
Lai īres problēmas risinātu, Saeima 17. martā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājas spēkā šā gada maijā. Nozares eksperti prognozē, ka jaunais likums radīs «fundamentālas pārmaiņas», veicinot jaunu īres namu būvniecību, investīcijas līdz pat 100 miljoniem eiro gadā un īres cenu kritumu. Valsts cer, ka jaunais likums dzīvokļu īres tirgu izvilks no ēnu ekonomikas un tādējādi iegūs arī budžets.
Tikmēr ir biedrības, kas jauno regulējumu asi kritizē un brīdina — tas radīs sociālās atstumtības un pat bezpajumtniecības riskus. Vai viņiem taisnība, un kas īsti mainīsies ar jaunā likuma stāšanos spēkā?
Lasiet rakstu žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra