Jāatbalsta jaunieši, kuri īpaši izjūt Covid-19 sekas

Aizvadītajos mēnešos esmu lasījis virkni mediju ziņas un ekspertu viedokļus par pandēmijas ietekmi uz jauniešiem. Janvāra beigās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma ziņoja par Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra veikto aptauju – 70% jauniešu vecumā no 12 līdz 19 gadiem atzinuši, ka piedzīvojuši nomāktību vai depresiju, 79% bijis grūti mācīties un 60% piedzīvojuši uzmācīgas domas vai bijuši viegli aizkaitināmi. Konstatēts arī, ka rādītāji ir bijuši ievērojami virs vidējā līmeņa Eiropas valstīs.

Psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs teicis – ja mēs par to neuztrauksimies tagad, tad jau pēc pāris gadiem Latvijā būs ļoti daudz cilvēku, kuri nebūs spējīgi strādāt, viņiem būs nepieciešama ilgstoša medicīniskā palīdzība, turklāt viņi arī piepildīs poliklīnikas vai cietumus. Stresa ietekme uz pusaudžu smadzenēm pandēmijas laikā ir liela. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija arī ziņojusi, ka, vērtējot 2020. gada problēmu loku un salīdzinot to ar 2019. gadu, daudz aktuālāki kļuvuši jautājumi par bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām.

Pieaugusi arī emocionālas, fiziskas vardarbības un pamešanas novārtā gadījumi ģimenēs. Visstraujāk – emocionālas vardarbības gadījumu skaits ģimenēs pret bērniem.

Ja 2019. gadā par attiecību problēmām ar vecākiem sniegtas 534 psiholoģiskās konsultācijas, tad 2020. gadā – jau 739. Tāpat emocionālās vardarbības kontekstā 2019. gadā bijušas 329 psiholoģiskās konsultācijas, bet 2020. gadā – 491. Īpaši problēmas aktualizējušās 2020. gada nogalē.

Fakti ir kliedzoši. Jauniešiem ir grūti būt disciplinētiem, jo nav jāiet uz skolu vai universitāti. Ārā var doties, bet visai ierobežoti var satikties ar vienaudžiem, kas ietekmē jauniešu attīstību un psihi. Ņemot vērā Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas, ir jāsniedz tūlītējs atbalsts jauniešiem ar papildu programmas palīdzību, lai preventīvi mazinātu jauniešu psihoemocionālās veselības riskus Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās, stiprinātu darbu jaunatnes organizācijās un pašvaldībās un sekmētu aktīvu pilsonisko līdzdalību.

Darbā jaunatnes jomā esmu redzējis, cik nozīmīgu palīdzību jauniešiem krīzes situācijās spēj sniegt jaunatnes organizācijas, biedrības un nodibinājumi, kas strādā ar jauniešiem un pašvaldību speciālistiem.

Jauniešiem būs pieejams īpašs atbalsts, ko sniegs NVO un pašvaldības

Janvāra beigās rosināju kopā sanākt atbildīgajai ministrijai, iestādēm un jaunatnes organizāciju apvienībai, lai radītu piedāvājumu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai jauniešiem. Šodien esam tikuši līdz valdības lēmumam piešķirt 500 000 eiro atbalstu programmai jauniešiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai.

Valdības atvēlētie 500 000 eiro papildinās jau esošo Jaunatnes politikas valsts programmu, kas ir nepietiekami finansēta. Tas ļaus mums padarīt daudzveidīgākas neformālās mācīšanās aktivitātes visiem jauniešiem, lai pandēmijas ietekmē nepieaugtu to jauniešu skaits, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, un to jauniešu skaits, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Finansējums palīdzēs arī risināt jauniešu mentālās veselības problēmas šajā laikā. Programma ļaus vairāk nekā 40 jaunatnes organizācijām un pašvaldībām realizēt projektus bērniem un jauniešiem, tādā veidā nodrošinot arī daudz lielāku reģionālo pārklājumu un sniegt reālu atbalstu jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadu vecumam. Covid-19 izraisītā pandēmija skar visus, bet daudzus jo īpaši sāpīgi, arī mūsu jauniešus. Šis atbalsts spēs sniegt reālu un taustāmu rezultātu jauniešiem reģionos.

Atbalsts pieejams plašam tematiskam lokam. Sākot ar izglītošanu par metodēm, tai skaitā digitālajām, un to praktisku pieredzēšanu, palīdzības sniegšanu jauniešiem gūt zināšanas un prasmes, lai stiprinātu to sagatavotību turpmākajām mācībām un darba tirgum, atbalsts palīdzēs veicināt jauniešu piederības sajūtu vietējai kopienai un savstarpējo atbalstu, līdz pat atbalsta un palīdzības sniegšanai, lai jauniešiem ir iespējas socializēties un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Programma dod iespēju radīt projektus, kas nodrošina jauniešiem iespējas saņemt individuālu atbalstu ārpusskolas laikā un preventīvi mazināt jauniešu psihoemocionālās veselības riskus.

Redzams, ka jauniešiem ir svarīgi piedāvāt kvalitatīvu ārpusskolas norišu piedāvājumu un neformālās mācīšanās aktivitātes. Šī programma ir iespēja jaunatnes jomas speciālistiem, kas darbojas jaunatnes organizācijās, NVO un pašvaldībās, radīt idejas un tālāk tās nodot jauniešiem.

Aicinu jaunatnes jomas speciālistus, kas darbojas jaunatnes organizācijās, NVO un pašvaldībās, mobilizēties un aprīlī iesniegt projektus šajā programmā. Jūs esat atslēgas cilvēki jaunatnes sektorā! Es ticu, ka spēsiet sniegt profesionālu atbalstu.

Avoti:

Aija Kinca. (2021). Pasliktinājusies jauniešu mentālā veselība.

LSM.lv Bērnu satura redakcija. (2021). Psihoterapeits: Nepieciešami jauni risinājumi pusaudžu mentālās veselības uzlabošanā.