Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Aizvadītajos mēnešos esmu lasījis virkni mediju ziņas un ekspertu viedokļus par pandēmijas ietekmi uz jauniešiem. Janvāra beigās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma ziņoja par Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra veikto aptauju – 70% jauniešu vecumā no 12 līdz 19 gadiem atzinuši, ka piedzīvojuši nomāktību vai depresiju, 79% bijis grūti mācīties un 60% piedzīvojuši uzmācīgas domas vai bijuši viegli aizkaitināmi. Konstatēts arī, ka rādītāji ir bijuši ievērojami virs vidējā līmeņa Eiropas valstīs.
Psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs teicis - ja mēs par to neuztrauksimies tagad, tad jau pēc pāris gadiem Latvijā būs ļoti daudz cilvēku, kuri nebūs spējīgi strādāt, viņiem būs nepieciešama ilgstoša medicīniskā palīdzība, turklāt viņi arī piepildīs poliklīnikas vai cietumus. Stresa ietekme uz pusaudžu smadzenēm pandēmijas laikā ir liela. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija arī ziņojusi, ka, vērtējot 2020. gada problēmu loku un salīdzinot to ar 2019. gadu, daudz aktuālāki kļuvuši jautājumi par bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām.
