Kāpēc pašvaldībās buksē bioloģisko atkritumu dalīta vākšana?
Cik daudz atkritumu vidēji rada katrs Latvijas iedzīvotājs? Aptuveni 440 kilogramus gadā! Tas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pirms desmit gadiem. Lai pasargātu planētu, daudzas valstis apņemas mainīties — piemēslot mazāk un pārstrādāt vairāk. Arī Eiropas Savienība noteikusi, ka no 2035. gada dalībvalstis savos atkritumu poligonos nedrīkst apglabāt vairāk kā 10% no radīto sadzīves atkritumu daudzuma un vismaz 65% no atkritumiem tām ir jāspēj pārstrādāt.
Latvijai līdz tam vēl tāls ceļš ejams. 2019. gadā esam apglabājuši 43% no radītajiem sadzīves atkritumiem, liecina Eurostat dati. Lielāko daļu mūsu miskastes satura veido ēdiena atlikumi, mizas, lapas un citi bioloģiskie atkritumi.
ES direktīvas uzliek pienākumu tos vākt atsevišķi, sākot ar 2023. gadu. Rīgā šai sistēmai vajadzēja strādāt jau no pagājušā gada maija, Pierīgas pašvaldībās — no šā gada sākuma, pārējā Latvijā — no 2023. gada. Bet… vai esat redzējuši kādu brūno bioloģisko atkritumu vākšanas konteineru?
Pa visu Rīgu 350 konteineru
Komposta kaste un divi zaķi. Tā Madara Merle tiek galā ar saviem bioloģiskajiem atkritumiem. Šobrīd viņa ar vīru atrodas Francijā, kur arī iekopusi kompostu. Taču mājas viņai ir Āgenskalnā, poļu aristokrātu celtā mājā ar torni. Tajā ir vairāki dzīvokļi, un katram piederīgs arī neliels pleķītis zemes. Kaimiņiem nebija iebildumu, ka Madara tur novieto komposta kasti. «Ar kompostēšanu ir kā ar sportošanu — vairāk ir atrunu, pirms esi sācis,» viņa pajoko.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.