Ja, pastaigājoties pa jūrmalu, krastā redzat ronēnu, tā labā varat darīt tikai vienu — likt tam dzīvniekam mieru! Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Valdis Pilāts iesaka ronēnus netramdīt. Foto — Andris Soms
Cilvēkus, kuri vēlas glābt jūras krastā ieraudzītus roņu mazuļus, zvēru pētnieks Valdis Pilāts saprot. Redzot izvārgušus baltos jaunuļus, arī viņam ir to žēl. Taču pētnieka zināšanas liek būt pragmatiskam un atstāt izdzīvošanu pašu ronēnu ziņā. Un arī citiem viņš neiesaka steigties glābt ronēnus, Sugu un biotopu aizsardzības likums pat aizliedz to darīt.
Pirms skaidrot, kāpēc roņu mazuļi pavasarī, visbiežāk martā, ir redzami jūras krastā, Valdis videosaziņā nolasa mazu ievadlekciju. Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas: plankumainais, pogainais un pelēkais. Mazuļi, ko redzam Latvijas piekrastē, gandrīz vienmēr ir pelēko roņu bērni. Plankumainie roņi uzturas galvenokārt Baltijas jūras rietumu daļā, un mūsu pusē manīti tikai pāris reizes. Turklāt tie mazuļus laiž pasaulē vasarā. Pogainie roņi dzemdē sniega alās un, ja arī viņu mazuļi nonāk grūtībās, mūsu ūdeņos nokļūst reti. Tātad 99% gadījumu piekrastē redzētie ronēni pieder pie pelēko roņu sugas.
