IKP 2020. gadā: patēriņš netiek galā ar Covid pārbaudījumu

  • Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
  • 26.02.2021
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā kritis par 3,6%. To lielā mērā noteica vīrusa pirmajā vilnī piedzīvotā “bedre” patēriņā. Kopumā jāatgādina – lai gan laiki nav no vieglākajiem, viss nemaz nav tik slikti. Piemēram, pēdējā laika labie eksporta rādītāji liecina - daudzi uzņēmumi pagājušo gadu var saukt pat par veiksmīgu.

Vīrusa otrā viļņa laikā 2020. gada pēdējā ceturksnī IKP audzis par 1,1% pret 2020. gada 3. ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Gada noslēdzošajā ceturksnī ekonomika vēl bija 1,5% (neizlīdzināti dati) zem pirmskrīzes līmeņa – neliels novērtējuma pasliktinājums, salīdzinājumā ar ātrā novērtējuma datiem. Gan investīciju, gan valdības patēriņa, gan eksporta un arī importa apjomi gada nogalē bija jau virs pirmskrīzes līmeņa. Vienīgais nesekmīgais joprojām bija privātais patēriņš.

Jaunākajā žurnālā