Viss notiek! • IR.lv

Viss notiek!

Aija Skuča. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Ieva Puķe

Laulību ceremonijas ar maskām vai pat Covid-19 aizsargtērpos — tik neparasti savu simto jubileju sagaida Latvijas civilstāvokļa reģistrēšanas sistēma, stāsta ilggadējā darbiniece Aija Skuča

Padomju laikos Rīgas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļā Slokas ielā 8 pretī laulību zālei atradās neliela telpiņa šampanieša dzeršanai. Viesi saukuši «rūgts» tā, ka nākamās ceremonijas dalībniekiem bija jābāž ciet ausis. Jaunajā ēkā Dzirciema ielā 28 šo tradīciju mēģināts saglabāt ar kafejnīcu, tā «aizgājusi» jau labu laiku pirms pandēmijas. Ceremoniju vadītāji visu mūžu īsajos darba pārtraukumos ēduši sviestmaizes, nosmej Aija Skuča, kas vada vienu no aktīvākajām Latvijas dzimtsarakstu nodaļām — tādu pavisam ir 122.

Mūsu telefonsaruna pirmdienā sākas pirms garas darba dienas, kurā Aijai saplānoti pieņemšanas laiki ar apmeklētājiem. «Nedēļā mūsu dzimtsarakstu nodaļu joprojām apmeklē 100—150 cilvēku,» viņa stāsta. «Divi metri, sejas maskas, dezinfekcijas līdzekļi! Protams, laulājam pārus, kam jau ir pieteikta laulību reģistrācija. Tos, kuri nav pārlikuši uz vasaru, kad, cerams, viss būs vieglāk.»

Arī bērnu dzimšana un cilvēku miršana joprojām tiek reģistrēta tikai klātienē pēc iepriekšēja pieraksta. Bērnu vārdu izvēlē šobrīd valda liela brīvība, bet nereti reģistrācija izvēršas garā diskusijā, kurā darbiniekiem jāatsaucas uz valodniekiem, bijušas pat neapmierinātu vecāku ierosinātas tiesvedības. «Neparastākais vārds, kas mūsu nodaļā reģistrēts, ir Džihads,» stāsta amatpersona. «Lai šādas lietas varētu reģistrēt attālināti, ir jāizveido sistēma, tas nav tik vienkārši izdarāms. Ar elektroniskajiem parakstiem pagaidām var atsūtīt iesniegumu laulībai, pieprasījumu atkārtoti izsniegt kādu dokumentu. Un es visiem stāstu: taisiet e-parakstu, tas jums dzīvē noderēs!»

Latvijas Republikas dzimtsarakstu sistēmas simtgadi 18. februārī, kas ir mūsu saziņas galvenais iegansts, Aija nosvinējusi attālināti. «Videokonference Latvijas dzimtsarakstu nodaļām, kurā pa ilgiem laikiem varējām kolēģus ieraudzīt, pamāt ar roku, apsveikt. Pēc tam YouTube skatījāmies ekumenisko dievkalpojumu no Doma baznīcas, datori darbā ir katrā kabinetā.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu