Baltijas valstis izjauc Ķīnas ietekmes nostiprināšanas plānus
Atkal baltieši izgāzuši «lielo brāļu» pasākumu. Šoreiz gan nevis Maskavas, bet gan Pekinas komunistu saplānoto.
Vietējās skaļās ziņas pēdējās dienās aizēnoja dažus tuvākiem un tālākiem autoritāriem režīmiem sliktus jaunākos pavērsienus. Daudzi, protams, sadzirdēja ASV jaunā prezidenta Džo Baidena vēstījumu pagājušonedēļ virtuālajā Minhenes konferencē, ka «Amerika ir atgriezusies» un atkal strādās kopā ar sabiedrotajiem Eiropā. Toties gandrīz bez ievērības palika citas vareni iecerētas sadarbības noriets nedēļu iepriekš — Ķīnas un 17 Eiropas valstu vadītāju tikšanās, kas kļuva drīzāk par netikšanos tāpēc, ka Baltijas valstis nolēma nepiedalīties augstākajā līmenī.
Ikgadējo pasākumu 9. februārī šoreiz apmeklēja pats Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Augstāka goda nevar būt, ja raugās no Pekinas. Tomēr Latvija un Igaunija nolēma, ka tās pārstāvēs ārlietu ministri, Lietuva vispār deleģēja tikai satiksmes ministru. Ķīnieši bija tik nikni, ka izsauca Lietuvas vēstnieku Pekinā, lai mēģinātu pēdējā brīdī piedabūt izrādīt pienācīgu cieņu. Taču beigu galā Baltijas valstīm pievienojās arī Bulgārija, Rumānija un Slovēnija, kuru valdību vadītāji vai prezidenti šajā virtuālajā sanāksmē arī nepiedalījās.
2012. gadā sāktais «16+1» formāts Ķīnas sadarbībai ar Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, kuram 2019. gadā pievienojās Grieķija, bija iecerēts kā plašs biznesa un investīciju veicināšanas pasākums. Taču, kaut gan tā atklāšanas un turpmākās sanāksmes un konferences bija pompozas, ķīniešu naudas straumes ne tuvu nebija tik varenas, kā daži Austrumeiropā bija cerējuši, turklāt vienmēr nāca ar politiskiem nosacījumiem un tātad drošības riskiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.