Lietuvas jaunais ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (39) par demokrātisko pārmaiņu izredzēm Krievijā un Baltkrievijā, par Lietuvas sekmēm cīņā ar Covid-19 un par politiskām dinastijām
Gabrieļus Landsberģis ir no slavenas politiķu dzimtas — viņa vectēvs Vītauts Landsberģis bija Lietuvas Atmodas laika redzamākais līderis un, iespējams, pasaulē pazīstamākais Baltijas neatkarības centienu pārstāvis. Taču, ja nebūtu uzvārdu sakritības, jāšaubās, vai kāds uzminētu viņu radniecību. Vectēvu raksturo disidentisks kategoriskums un spīts, mazdēlu — 21. gadsimta cilvēka smaids un draudzīga atvērtība.
Gabrieļus jau diezgan agri nolēma iesaistīties politkā. 2014. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā kā vectēva izveidotās Tēvzemes savienības saraksta līderis, un kopš 2015. gada ir partijas priekšsēdētājs. Pērn oktobrī tā vēlēšanās ieguva 50 no 141 vietas Seimā un decembra sākumā iekļāvās koalīcijā ar Liberālo kustību un Brīvības partiju bezpartejiskās premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadībā.
Jaunajai valdībai pirmais uzdevums bija samazināt katastrofāli pieaugušo Covid-19 izplatību, kas decembra beigās pārsniedza 1400 uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienu laikā, bet tagad ir zem 300 — ievērojami mazāk nekā Latvijā. 12. februārī Landsberģis viesojās Rīgā, un Ir izmantoja iespēju viņu intervēt — par aktualitātēm ārpolitikā un Lietuvā.
ES ārlietu ministri 22. februārī apspriedīs jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar opozicionāra Navaļnija apcietināšanu. Kāda ir Lietuvas nostāja?
Sankciju sarakstā jābūt cilvēkiem, kuri Krievijā dod politiskus rīkojumus. Tas ir mans personiskais viedoklis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.