Pēc izstāšanās no Eiropas Savienības britu kompānijas saskārušās ar dārgām problēmām tirdzniecībā un eksporta apjoma kritumu
Kad pēc Jaunā gada Brexit kļuva par realitāti, Tonijs Heils ātri vien uzzināja, kādus sarežģījumus radījušas jaunās Eiropas robežas — no noliktavas Nīderlandē pēc iespējas ātrāk bija jāizved tur pūt sākuši cūkgaļas izstrādājumi. Pavisam 53 tonnas.
Vairāk nekā 20 gadus Heila vadītais uzņēmums nodarbojās ar gaļas eksportu uz ES bez jebkādām muitas pārbaudēm. Taču, tiklīdz Lielbritānija izstājās no ES, britu eksportētājiem pēkšņi nācās rēķināties ar jaunām pārbaudēm, drošības regulām un mokoši lielu daudzumu pavadzīmju. Tieši nepareizi aizpildītu dokumentu dēļ Heilam nācās piecus ar gaļu piekrautus transporta konteinerus nosūtīt nevis veikaliem, bet gan uz sadedzināšanu.
«Tā ir jauna spēle, un mums jāiemācās tās noteikumi,» saka Heils. «Tagad ikvienu dokumentu pārbaudām divas, trīs reizes.»
Tirdzniecības līgums, par kuru Londona un Brisele vienojās burtiski tikai dažas dienas pirms oficiālā Brexit datuma 31. decembrī, paredz, ka abas puses viena otrai arī turpmāk nepiemēros ievedmuitas tarifus, taču preces tiks pārbaudītas saskaņā ar atjaunoto muitas procedūru. Paralēli tam jāveic arī veselības un drošības pārbaudes, un par importu jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Daudziem britu uzņēmumiem tas radījis paralizējošu apjukumu un negaidītas birokrātijas barjeras. Tas ir dārgs papildu slogs ekonomikai, kuru jau tāpat ir novājinājusi koronavīrusa pandēmija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.