Vai arī nedzirdīgajiem būs jāmaksā nodoklis par “mūzikas kopēšanu”? • IR.lv

Vai arī nedzirdīgajiem būs jāmaksā nodoklis par “mūzikas kopēšanu”?

8
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Normunds Bergs, uzņēmējs, AS “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs

Vai visai sabiedrībai būtu jāmaksā par to, ko dara tikai četri cilvēki no simta? Biedrības AKKA/LAA un Kultūras ministrijas iecere paredz, ka jau no pavasara par katru nopirkto viedtālruni un datora cieto disku būs jāmaksā datu nesēju atlīdzības nodeva, kā argumentu minot pētījumu, kurā secināts, ka nepilni pieci procenti aptaujāto veic legāla satura kopēšanu uz viedtālruni. Tomēr nodevu nāktos maksāt arī visiem pārējiem, kuri viedtālruņos neko nekopē. Mērķis šķietami ir cēls – aizstāvēt izklaides biznesa tiesības saņemt maksu par pašu radīto. Tomēr tas rada arī jautājumu, vai šis ir pareizais veids un vai šādi viens bizness sevi nenostāda augstāk par citiem.

Komponists, fotogrāfs vai rakstnieks – tas ir bizness, nodarbe, ar ko cilvēks labprātīgi pelna naudu. Tāpat kā jebkurā biznesā, šiem cilvēkiem ir jādomā, kā pārdot savu produktu. Ja esi kurpnieks un slikti labo apavus vai arī kurpnieku ir pārāk daudz, jāmeklē cita nodarbošanās. Ļoti līdzīga situācija izveidojusies mūzikas industrijā. Jau gadiem ir skaidrs, ka mūziķi un citi radošie ar radīšanu kā pamatdarbu pilnībā sevi nodrošināt nevar, jo tirgus ir pārāk pieblīvēts un spēlētāju – pārāk daudz. Tā nav tikai Latvijas problēma, tas ir aktuāli visā pasaulē. Publika pilnībā nespēj nosegt visas izmaksas, tādēļ ir lobēta starptautiska sistēma, kā gūt papildu ienākumus, – dažādu veidu licences un atļaujas par publisko izpildījumu, piemēram, maksa par to, ka tev veikalā skan radio. Tu vari pats sakomponēt mūziku, pats arī to ierakstīt, bet tev vienalga būs jāmaksā autortiesību aizstāvjiem AKKA/LAA.

Tomēr mēģinājums paņemt naudu no visas sabiedrības par to, ka cilvēkam kabatā ir telefons vai datorā – cietais disks, nav ne jēdzīgi, ne pareizi. Pēc šīs loģikas būtu godīgāk visai nācijai uzlikt ausu nodokli, jo mūziku patērējam ar ausīm un nejauši varam noklausīties kādu mūzikas fragmentu.

Šobrīd tiek piedāvāts tādu ausu nodokli maksāt arī kurlajiem. Ka tik tev kabatā telefons, vai uz galda dators.

Pirms 30–40 gadiem no platēm, vēlāk no kasetēm, pēc tam no kompaktdiskiem varēja veidot kopijas, un tajā laikā kopēšana bija aktuāla problēma. Skaņas ierakstu un pavairošanas tehnoloģiju attīstības rezultātā pēkšņi mainījās visa mūzikas industrija, kas, no vienas puses, zibens ātrumā padarīja dažus šovbiznesa pārstāvjus par multimiljonāriem, bet, no otras puses, tehnoloģijām turpinot attīstīties, albumu reprodukcijas iespējas radās plašām cilvēku masām, pašiem kopējot ierakstu saturu. Tā radās termins “pirātisms”. Tagad ir pagājis laiks, un fiziskajos datu nesējos mūzikas faktiski vairs nav. Ir straumēšanas industrija, līdz ar to diskusija par “kopēšanu” ir sen novecojusi un nav aktuāla. Kā eksperimentu varētu pašiem AKKA/LAA cilvēkiem iedot DVD disku un “aifonu” un pateikt – izdari, lūdzu, tā, lai šī filma legāli nonāk “aifonā”! Tas nav iespējams.

Cits jautājums, ka lietotājs var likumīgi saglabāt savā telefonā, piemēram, Spotify atzīmētos mūzikas materiālus. Bet par tiem viņš jau ir samaksājis! Par to cilvēks katru mēnesi maksā sistēmai, un tā uzskaita, kas tiek saglabāts telefonā. Protams, var izdomāt visādus jocīgus veidus, kā nokopēt mūzikas materiālu, bet es šaubos, ka to dara tie paši četri procenti aptaujāto, un tā pilnīgi noteikti nebūs legāla kopēšana. Te arī nonākam pie jautājuma – kāpēc par teorētisku, stipri apšaubāmu četru procentu rīcību būtu jāmaksā visai sabiedrībai?

Nauda šķietami nav pārāk liela – 2,85 eiro uz cieto disku. Taču iedziļinoties – lētākie cietie diski maksā 25–35 eiro, tātad sanāk, ka nodeva ir apmēram 10% apmērā no preces vērtības. Turklāt mēs jau esam samaksājuši 2,85 eiro nodevu par pašu datoru. Ja to saliekam kopā ar IT jomas peļņas rādītājiem, tāda nodeva faktiski daļu spēlētāju izslēdz no tirgus. Šādi tiek būtiski kropļots IT un elektronikas tirgus. Tukšs jau tas nepaliek – ņemot vērā, ka tirgus ir vienots visā Eiropā, sistēma pārkārtosies, un zaudētāji būs Latvijas uzņēmēji, bet ieguvēji – tie, kuri strādā ārzemēs.

Latvijas zaudējumi no IT uzņēmumu nesamaksātajiem nodokļiem būs krietni lielāki nekā AKKA/LAA ieņēmumi no šīs nodevas.

Ja Kultūras ministrija tādu pašu enerģiju kā šādu nejēdzīgu likumu un noteikumu cauri sišanā ieguldītu, piemēram, darbā ar straumēšanas platformām, kā Spotify un citām, atdeve autoriem noteikti būtu daudz lielāka. Lielajās platformās naudas sadale notiek pēc kopējā katla principa, proti, Spotify abonentu iemaksātā nauda tiek summēta, un mākslinieki par katru dziesmas atskaņošanu saņem vienādu daļu no kopējās summas. Rezultātā nišas žanru vai mazo valodu mūziķi, kuriem ir neliela, bet uzticama auditorija, nesaņem kaut saprātīgu manis samaksātās naudas daļu, pat ja es klausos tikai šo konkrēto izpildītāju. Lielākā daļa manis iemaksātās summas tiek sadalīta starp pasaules populārākajiem izpildītājiem, kuru skaņdarbus straumē miljardi, bet kuri mani neinteresē nemaz. Tā ir īsta problēma, kur vajadzētu iesaistīties valstij ar Kultūras ministrijas un sabiedrības atbalstu, taču vieglāk ir karot par vietējiem MK noteikumiem un iekasēt naudu par telefoniem un cietajiem diskiem.

No kurienes vienam biznesam radusies vēlme nostādīt sevi augstāk par citiem? Patentos – zinātnē, inženierijā, tehnoloģijās, farmācijā – viss ir loģiski: ja tu izstrādā kaut ko unikālu un to noteiktā kārtībā patentē, valsts garantē zināmu tava intelektuālā īpašuma aizsardzību, kas darbojas 20 gadus no pieteikšanas brīža. Pēc tam produkts kļūst bez maksas pieejams jebkuram zemeslodes iedzīvotājam. Lietojams, kopējams, uzlabojams. Mūzikas un filmu biznesā tiesības tiek aizsargātas 70 gadus pēc autora nāves, un šīs tiesības ir prece – tās var pirkt, pārdot, dāvināt un mantot. Tas nav pareizi.

Jāatceras, ka AKKA/LAA ir privāta biedrība, kas gadā sevis uzturēšanai iztērē 1,4 miljonus eiro. Pēc budžeta šī biedrība ir tāda pati kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kam ir līdzīgs budžets, no kā tiek uzturēta šķīrējtiesa. Tomēr LTRK pārstāv visus Latvijas uzņēmumus visplašākajā problēmu spektrā. Ja AKKA/LAA 1,4 miljoni eiro ir uz septiņiem miljoniem nodevās gadā iekasētu eiro, nav grūti aprēķināt, ka šī organizācija no autoriem paņem 20% no apgrozījuma par administrēšanu. Tas ir jauks bizness! Pie tik milzīga budžeta var algot ar izdomu bagātus cilvēkus, kas atradīs vēl simtiem ideju, no kurienes paņemt naudu savas kabatas  papildināšanai.

Ir jāsaprot, ka šovbizness ne ar ko nav pārāks par citiem biznesa veidiem. Cilvēks, kurš strādā šovbiznesā, nav pārāks par unikālas vakcīnas, zāļu, mobilā telefona vai cietā diska izgudrotāju, par tiem, kuri rūpējas, lai darbotos sakaru tīkli. Tomēr nevienam citam, izņemot šovbiznesa pārstāvjus, nav tādu ambīciju, ka citiem jāmaksā papildu nodevas par viņu darbošanos attiecīgajā industrijā. Šī diskusija varētu būt vietā tad, ja valsts uzskata, ka muzikanti ir svarīgāki par ārstiem, ugunsdzēsējiem un skolotājiem un viņiem pienākas savs specifisks nodoklis. Ja sabiedrība to atbalsta, tā ir cita lieta, bet ir jābūt diskusijai. Protams, bez mazākās šaubu ēnas, muzikantam, kurš kaut ko rada, izpilda, spēlē un izklaidē cilvēkus, pienākas taisnīga samaksa par darbu. Taču šeit uzsvars liekams uz vārdu “taisnīga”: nauda jāsaņem par to, ko cilvēks dara, nevis kā citādi.

 

 

Komentāri (8)

Sskaisle 05.02.2021. 11.23

šai IR numurā Durbes dāma apgalvo – muižu ēkas? , ai – ko niekus, šodienas arhitekti uzcels vēl smukākas.
Mani tas aizķēra tādā nozīmē, ka neviens taču neiedrošinās apgalvot, ka muižu ēku arhitektūra ir pārpasaulīga vērtība. Bet muiža, muižas ēkas – tā ir mūsu vēsture. Čekistu – komunistu un viņu apkalpotāju nīdēta , bet mūsu vēsture ne tikai ēkās, bet arī dzīslās.

Ir vienkārši izcils piemērs, kā muižām atdot dzīvību – ierīkot tajās pelnošus biznesus.
Problēma ar brūkošajām muižām ir tieši tā, ka ēkas nevar uzturēt, ja muiža nenes peļņu vai vismaz nesedz pašizmaksu. Žel, ka IR žurnālisti šo aspektu intervijā vispār nepieminēja – kā muiža atdzimst kā kultūrvēstures objekts

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 05.02.2021. 10.23

godīgi – busuļa dziesmu neesmu dzirdejusi un godīgi – zvēru – bet es reti zvēru – neinteresē man. Nav absolūti nekādu iebildumu pret prāta vētru, bet – neesmu bijusi nevienā viņu koncertā, Nu nav mans – nu nav.
Samantai Tīnai veltīto uzmanību neizprotu. Saprotu, ka katrs uzreiz var nodomāt – tantei skauž – jauna talantīga dāma pret vecu īgņu. Pat ja tā – bet vai tiešām visai Latvijai jāmaksā par valsts KM un SM organizēto sabiedrības debilizēšanas plānu?

Nesen otrreiz skatījos gekas un repšes filmu par Kurtu Fridrihsonu. Nu atkal – godīgi un atkailināti – vai skauda, vai nīgrums, vai vispārējā neapmierinātība – visticamāk, ka viss kopā – bet es ko domāju – – repšei jau 50 gadu vecumā radošā
cilvēka vecuma pensija, cik tur tās stipendijas un statusi , ceļojumpar us mūsu naudu ši saskaitīt nevar, bet – es to cilvēku nekad smaidošu neesmu redzējusi. Vēl par maz? Vēl anonīmie komentētāji kaut ko apēduši vai no galda nocēluši kundzei?

Lai kāds būs mans veselības stāvoklis , tikko beigsies ārkārtas stāvoklis – piedalīšos visās protesta akcijās pēc kārtas.
Vai ķieģeļi, vai akmeņi, velo pumpis,vai riktīgs kadiķbomis, ko pret poličiem aizsargāties – jau vienalga – bet tas kas notiek valsti ir vienkārši nenormāli

Nu par oik es katru mēnesi maksāju nepilnus 5 eur, ne par elektrību, bet tikai par vienu oik vien. Tad par jebkuru preci, vai produktu – piemēram, par apsaimniekošanu – maksāju 21 -25 % pvn , maksāju nīn un? Kas man no tā? Impotenta valsts vara, kas spējīga vien korumpēties un ar likuma spēku aplaupīt cilvēkus?

Nu vadzim vienā brīdī ir jālūst. Nu ir. Nu cik var. Nu cik liekēžus un zagļus varam nest uz saviem pleciem .Izmisumā iedzītiem cilvēkiem spēki daudzkāršojas.

0
0
Atbildēt

1

    QAnon > Sskaisle 05.02.2021. 15.33

    Par apzinātu Eirovīzijas izgāšanu, kad čigānēns skatītāju iebalsotās dziesmas vietā, lai izpatiktu sugas un saprāta brāļiem, nodziedāja dziesmu krievu valodā, bija diskvalificējams uz mūžu, lai tas vairs ne tikai nedziedātu, bet arī dzeju nelasītu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Urga 05.02.2021. 09.56

Labs rosinājums:
…Šī diskusija varētu būt vietā tad, ja valsts uzskata, ka muzikanti ir svarīgāki par ārstiem, ugunsdzēsējiem un skolotājiem un viņiem pienākas savs specifisks nodoklis. Ja sabiedrība to atbalsta, tā ir cita lieta, bet ir jābūt diskusijai…

Par daudz ko būtu jārunā.
Papildinot N.Berga skarto, padomijā bija personālās pensijas. Vai visās profesijās iedibinātas mūža stipendijas? Ar ko tās atšķiras no personālajām? Pie tam, radošo loks nu jau paplašināts ar izredzētajiem, kas vēl nav sasnieguši pensijas vecumu, tātad darba spējīgajā vecumā. Ja tā turpināsies, tad sabiedrībai būs ko turēt.

…Komponists, fotogrāfs vai rakstnieks – tas ir bizness, nodarbe, ar ko cilvēks labprātīgi pelna naudu. Tāpat kā jebkurā biznesā, šiem cilvēkiem ir jādomā, kā pārdot savu produktu. Ja esi kurpnieks un slikti labo apavus vai arī kurpnieku ir pārāk daudz, jāmeklē cita nodarbošanās.Ļoti līdzīga situācija izveidojusies mūzikas industrijā. Jau gadiem ir skaidrs, ka mūziķi un citi radošie ar radīšanu kā pamatdarbu pilnībā sevi nodrošināt nevar, jo tirgus ir pārāk pieblīvēts un spēlētāju – pārāk daudz. Tā nav tikai Latvijas problēma, tas ir aktuāli visā pasaulē…

Gluži tāpat kā nesamērīgums algās. Nekādi nesaprotu, kāpēc, piemēram, teātru direktoriem algu lielums tuvojas premjera un prezidenta algām, bet L.Cipulei ievērojamāki mazāk. To visu vajadzētu skaidrot sabiedrībai.

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Urga 05.02.2021. 10.40

    prātā nāk superpārmaksātās ikstenas sajūsmas šļupsti – ak – latviešu literatūra iziešot pasaulē, pasaule to iepazīšot un iemīlēšot …

    kādas muļķības! cik miljonus šī kundze vien mūsu naudas notrieca – bet rezultātātā par miljonvērtīgās ikstenas vārdu pasaulē nezin, kur nu vēl kādu mazāk ambiciozu literātu

    pagājušā gada februārī divas nedēļas dzīvojos pa Amsterdamu, Antverpeni , Briseli un Genti. Daudz laika pavadīju visāda prfila grāmatnīcās. Nu nebija tur ne tikai baltiešu , pat krievu – iedomājieties milzīgo un nopietno krievu mūsdienu literatūru – nu nebija tur krievu vai baltiešu autoru grāmatas.

    Valstij – konkrēti NA – KM būtu jādomā nevis par šoviem – akcijām , kā alkatīgajiem literātiem izklaidēties pa pasauli, bet – ja reiz tiek apgalvots, ka kultūra ir valsts pamats – tad lūk – kā šis apgalvojums darbojas vai manā vērtējumā – šobrīd nedarbojas vispār.

    Ja reiz bibliotēkā , kurā biju pagājušā gada jūnijā – kura ir uz apmēram pusotru tūkstoti deklarēto iedzīvotāju bija tikai 1 !!!! – un tā pati Gundegas Repšes 10 gadus veca – jaunākās latviešu literatūras grāmata, kuru bija lasījusi viena!!! – lasītāja šo gadu laikā –

    tad elle un indija – visu svēto vārdā – paskaidrojiet man kāds – kurā brīdī un kā!! – latviešu kultūra ir Latvijas valsts pamats.

    Lai KM izzīstu no pirksta jaunus veidus, kā aplikt ar nodokļiem, ar nodevām cilvēkus, lai paši labi dzīvotu sludinot tukšus , nepamatotus saukļus? !

    Vasarā biju Mūrmuižā – muzeja darbiniece saka – mēģinām atdzīvināt tradīciju – aicinām uz Mūrmuižu personības uz sarunām – bet nav cilvēku , tiem kas ir – ne visiem ir interese . Kas gan ir teiksim repše gundega, ja salīdzina ar samantu tīnu – vai ne , vai kā sauc a to melbārdes talantu -sievieti ar bērna balsi -ā jā – vēbere.

    Nu tā – ne jau es viena to saku, kaut vai – Elite Veidemane to brēc vēl skaļāk, ka NA ir Latvijā iznīcinājusi kultūru kā valsts – kā nacionālas valsts pamatu. Tas ir fakts, nu ir.

    +2
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > Sskaisle 05.02.2021. 11.15

    iedomājieties – nav neviena !!! – kultūrvēstures raidījuma sabiedriskajos medijos, kurā būtu diskusijas. Piemēram, brāļu draudžu vēsture , nozīme mūsu kultūrvēsturē – mums ir speciālsiti – Straube, Ceipe, Balode, rakstniece Bauere un vēl daudzi citi .

    Nu nav brāļu draudzes tikai ar plusa zīmi mūsu kultūrvēsturē. Nu nav. Kapēc es tā spriežu un vai pareizi spriežu? Uzdodiet šojautājumu KM cilvēkiem , cik no viņiem būtu sakarīgs komentārs par tēmu? Poltiķu dežurfrāze – par to vēl zinātnieki strīdas?

    Kuri ir tie nelieši, kuri ikdienā čakli strādā pie mūsu kultūras sakņu nociršanas?

    Kas ir tie nelieši, kuri uzskata, ka visu Latviju interesē balagāns vārdā eirovīzija? Jā – noteikti ir tādi, noteikti, kuri ģībst no vārda eirovīzija – bet nu nav tādi visi, nu nav

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Kamielis > Sskaisle 05.02.2021. 20.28

    Divaini, ka no Sskaisles nāk ārā arī kaut kas pavisam sakarīgs! Vai tik nav kāds dubultnieks?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Kamielis 06.02.2021. 19.45

    Otram neiekodīsi, paēdis nebūsi. Kur Tavs cilvēciskums,kamieli?

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu