Attālinātais darbs pandēmijā nozīmē to, ka gandrīz visa dzīve man paiet datorā. Visa pasaule ir vienlīdz tālu vai tuvu — interneta pārlūkā.
Rakstot šo sleju, tiešraidē skatos, kā Putina opozicionārs Navaļnijs ar pirkstu zīmē sirdi uz stikla būra sienas Maskavas tiesas zālē. Tikmēr tiesa lasa spriedumu, ar kuru nosacīto sodu viņam aizstāj ar reālu cietumu. Sirds ir Alekseja vēsts sievai. Saprotu — tās ir atvadas. Dažas stundas iepriekš viņš skaļi pareģoja, ka Putins ieies vēsturē kā Vladimirs Indētājs, bet viss šis tiesas farss ir Putina atriebība Navaļnijam par to, ka viņš izdzīvojis pēc indēšanas.
Mēģinājums iebiedēt Krievijas cilvēkus, kas iziet ielās, kopš Navaļniju aizturēja pēc atgriešanās dzimtenē un viņš publiskoja filmu par Putina slepeno pili. Starp citu, filmai YouTube jau vairāk nekā 100 miljoni skatījumu. Kremļa režīms sen ir briesmīgs, tomēr jānovērtē īpašais cinisma līmenis šajā reizē. Putina opozicionāru uz trim gadiem iebāž cietumā par lietu, kura sen jau iztiesāta, un Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka Navaļnija notiesāšanai vispār nav bijis pamata. Tas viss — tepat dažu simtu kilometru attālumā.
Atslēdzos no Maskavas, pieslēdzos Rīgai. Mūsu valdība konceptuāli izlēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6. aprīlim un slēgt lidojumus ar Lielbritāniju un vēl dažām valstīm, lai maksimāli pasargātu Latviju no jaunās, īpaši lipīgās koronavīrusa mutācijas. Pareizs lēmums. Domāju, tam piekristu arī reanimatologs Oļegs Šuba, kuru intervējam šajā žurnālā. Viņš stāsta, ka mums jābūt gataviem trešajam Covid-19 vilnim, lai gan slimnīcas jau ir pārslogotas un ārsti izdeg.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.