Vīrusa gadā ekonomika sarukusi par 3,5%

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
Print Friendly, PDF & Email

Vakar publicētie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstību liecina, ka otrais vilnis 2020. gada beigās nenesa prognozēto kritumu ekonomikas aktivitātē. To, ka ekonomikas attīstība būs būtiski labāka nekā pirmajā vilnī, jau varējām paredzēt, taču tautsaimniecībā saražoto preču un pakalpojumu apjomu kāpumu 4. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni gan negaidījām. Otrā viļņa ietekme ir mazāka tādēļ, ka ekonomikas dalībnieki spējuši pielāgoties dzīvei jaunajos apstākļos un piesardzība mazinājusies. Turklāt mūsu ekonomikas struktūra šai krīzei ir samērā izdevīga. Tas komplektā ar labām ražām un pirms-Brexit radīto pieprasījumu pēc kokapstrādes produkcijas pēdējos mēnešos atspoguļojās spēcīgā preču eksportā un tādējādi arī – augstākā ekonomikas noturībā.

2020. gada pēdējā ceturksnī IKP audzis par 1,1% pret 2020. gada 3. ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Ekonomikas pīrāgs gan joprojām ir par 1,4% (neizlīdzināti dati) mazāks nekā 2019. gada pēdējā ceturksnī – tātad no pirmskrīzes līmeņa atpaliekam, taču ne daudz.

Ekonomika kopumā 2020. gadā vīrusu pārcietusi godam – kritums par 3,5%, kas ir daudz labāks rezultāts nekā gaidījām.

Citur Eiropā 4. ceturkšņa stāsts ir ļoti līdzīgs – IKP rādītāji gada nogalē pozitīvi pārsteiguši gan Spānijā, Vācijā un Francijā, gan arī Lietuvā. Kopumā Vācijas IKP vīrusa gadā sarucis par 5%, Francijā par 8,2%, bet Spānijā par 11% – uz šī fona Latvijas sniegums ir ļoti labs. Savukārt Lietuva pamanījusies izsprukt ar niecīgu 0,9% kritumu pret 2019. gadu – šķiet, ka kaimiņi krīzi teju nav manījuši. Vēl mazāk sāpīgs vīrusa gads bijis Ķīnai, kur, pateicoties ātrai vīrusa apkarošanai un augstam pieprasījumam pēc Ķīnas ražojumiem, ekonomika augusi par 2,3%.

Atgriežoties pie Latvijas ekonomikas, pēdējo mēnešu dati par preču eksportu un apstrādes rūpniecību liecināja par apjomu kāpumu. Tādēļ nav pārsteigums, ka ražojošajos sektoros gada nogale aizvadīta veiksmīgi: 4. ceturksnī pieaugums par 3,7% pret pagājušo gadu. Nozaru griezumā, visticamāk, gan apstrādes rūpniecība, gan lauksaimniecība, gan, ļoti iespējams, arī būvniecība spējušas uzrādīt izaugsmi. Pagaidām izskatās, ka arī gada sākums ražojošajos sektoros ar īpašu pesimismu neizceļas – noskaņojuma indikatori gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā turas stabili un ir tuvu pie ilgtermiņa vidējā.

Lai gan kopumā pakalpojumu sektorā 4. ceturksnī joprojām mīnusi (-3,2%), tie ir daudz mazāki nekā varētu gaidīt. Būtiskākais kritums gada nogalē bijis smagāk skartajās pakalpojumu nozarēs – māksla un izklaide, izmitināšana un ēdināšana, kā arī transports. Taču dati par pakalpojumu nozaru apjoma pārmaiņām arī šajos sektoros norāda uz mazāku kritumu nekā pavasarī.

Pozitīvi pārsteidza mazumtirdzniecība, kur, neskatoties uz vīrusa izplatību, gada pēdējā ceturksnī pret pagājušo gadu reģistrēts apjomu kāpums par 1,1% – vīruss vēlmi tērēt nenomāc.

Ja pavasarī iedzīvotāji paši bija ļoti piesardzīgi, un pat bez stingriem ierobežojumiem ekonomika kolektīvi “sabijās”, tad otrajā vilnī sabiedrības vēlme dzīvot kā parasti ir ļoti spēcīga, kas arī atspoguļojas mazākā ekonomikas kritumā. Diemžēl daļēji tādēļ arī vīrusa izplatība joprojām ir augsta un stingri ierobežojumi saglabājas.

Janvārī gan ierobežojumi panākuši savu – Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju aktivitāte ir tikpat zemā līmenī, kādā tā bija pirmajā vilnī. Swedbank karšu dati liecina par strauju apgrozījuma samazināšanos pret 2020. gadu lielākajā daļā preču un pakalpojumu grupu. Pieejamie dati par janvāri liecina par nemainīgi bēdīgu (-80%) situāciju aviopārvadājumos un izmitināšanā, 45% kritumu ēdināšanā un aptuveni 40% kritumu precēs būvniecībai un mājai, kā arī apģērbu tirdzniecībā. Par aptuveni trešo daļu zemāki ir ar skaistumkopšanu saistītie izdevumi. Kāpums ir tikai pārtikas un ar veselību saistīto izdevumu grupās. Tomēr joprojām jāuzsver – neskatoties uz stingrākiem ierobežojumiem, kritums janvārī kopējā darījumu apjomā nav tik straujš kā aprīlī.

Ieskats gada sākuma ekonomikas datos, kā arī vīrusa situācija un vakcinēšanās procesa sarežģījumi liek domāt, ka pirmajā šā gada ceturksnī ekonomika no krituma visdrīzāk neizspruks. Mainot uz tirdzniecības nozari attiecināmo ierobežojumu kārtību, jāatceras, ka būtiskākais tomēr ir apturēt vīrusa izplatību, ar ko līdz šim otrajā vilnī grūti gājis. Noturīga izaugsme varēs sākties tikai tad, kad vīrusa draudi būtiski mazināsies. Swedbank prognozēs straujāki pieauguma tempi prognozēti vasarā, kas nozīmē, ka šogad izaugsmes temps varētu sasniegt 2,8%.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu