Nepieciešams mazināt plaisu starp vidusskolu un augstskolu

  • Anžela Jurāne-Brēmane, Vidzemes Augstskolas docente un pētniece
  • 02.02.2021
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ja skolēns mācās vidusskolā, tas nozīmē, ka lielākā vai mazākā mērā viņš jau domā par studijām augstskolā. Nepieciešama ciešāka sasaiste un plaisas mazināšana starp vidusskolu un augstskolu, ko var panākt, tuvinot skolēnu pētniecībai, tam, kas tiek praktizēts un pieprasīts augstskolās. Tas sasaucas arī ar augsta ranga ierēdņu ieteikumiem augstskolām studijas ievirzīt pētniecības formātā.

Pētniecība augstskolās

Pašlaik augstākās izglītības nozari satrauc Augstskolu likuma grozījumi. Šajā kontekstā ir izskanējis arī kādas augsta līmeņa ierēdnes aicinājums augstskolās studijas virzīt kā pētniecību. Protams, arī pašlaik pētniecība augstskolās notiek, lielākoties jau no pirmā kursa, bet ne par augstskolām šoreiz stāsts.

Stāsts ir par pētniecības prasmēm, kuras topošajam studentam vajadzētu apgūt jau vidusskolā. Līdz šim pētnieciskās prasmes bija iespējams attīstīt skolēnu zinātniskās pētniecības darbos. Lai paceltu šo procesu jaunā kvalitātē, tiek īstenots ESF projekts individuālo kompetenču atbalstam, kura ietvaros arī izstrādātas vienotas vadlīnijas, kuru sagatavošanā piedalījās dažādu Latvijas augstskolu pārstāvji. Tomēr, dzirdot par lielo studentu atbirumu pirmajā kursā un strādājot ar pirmā kursa studentiem, nerodas pārliecība, ka vidusskolā ar pētniecības prasmēm viss kārtībā. Kāpēc?

Jaunākajā žurnālā