Mikromenedžmenta noriets un kas to aizvietos 5

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Ilona Baumane – Vītoliņa, 'Amrop' konsultante, LU asociētā profesore
Print Friendly, PDF & Email

Aizvadītais gads nostrādāja kā paātrinātājs daudziem ilgi briedušiem, tomēr līdz tam nepietiekami plaši izplatītiem darba dzīves paradumiem. Tomēr lielākais pandēmijas efekts ilgtermiņā daudzu ekspertu skatījumā nebūs vis izkopta prasme strādāt attālināti, bet gan veids, kā vērtēt apmierinātību ar darbu, jēgu, ko tam piešķiram, un to, kā domājam par darba devēja līderību.

Sen pierādīta patiesība, ka līdz ar bezdarba līmeņa pieaugumu aug arī cilvēku apmierinātība ar savu darbu. Piedzīvojot recesiju, cilvēki atkal atceras par vienkāršām lietām un to, ka arī iespēja darīt darbu, ko proti, ir privilēģija. Darbinieku apmierinātība ar esošo darbu un daudz piesardzīgāka attieksme pret jauniem izaicinājumiem, lai nosargātu jau tā trauslo finansiālo stabilitāti, nosaka arī to, ka pašlaik darba tirgū algu kāpums ir mitējies. Daudziem uzņēmumiem arvien aktuālāki kļūst izmaksu samazināšanas jautājumi. Tāpēc tie, kuri raugās pēc jauniem darbiniekiem, vēlas tos piesaistīt par nedaudz zemāku atalgojumu. Tā ir laba iespēja, ko izmantot jaunākiem talantiem, lai ar entuziasmu un darba sparu kompensētu pieredzes trūkumu un izmantotu situāciju savā labā.

Tā kā pārliecinoši lielākā daļa cilvēku nemaz nezina, kā jēdzīgi aizpildīt savu brīvo laiku, darbs mūsdienās nosaka to, kā veidojam savu identitāti, redzam sevi “kopējā bildē”.

Tieši profesionālie sasniegumi un, protams, arī bērni ir tie divi aspekti, pēc kuriem cilvēki novērtē, vai “dzīvo jēdzīgu dzīvi”. Tāpēc īpaši šajos mainīgajos laikos augs ne tikai apmierinātība ar darbu, bet tas, kā domājam par darba jēgu.

Ne tikai ienākumu gūšanas kontekstā. Darba jēgas apzināšanās īpaši nozīmīga jauno profesionāļu paaudzei, tomēr pandēmijas laikā tā kļūst par universālu vērtību.

Ir virkne pētījumu, kas apliecina, ka cilvēki, kuri savu darbu uzskata par aicinājumu, ir gatavi daudz vairāk iziet uz kompromisiem gan finansiālā ieguvuma, gan laika ieguldījuma, gan arī personīgā komforta ziņā. Tieši šāda aicinājuma jeb misijas apziņas modināšana ikvienā no darbiniekiem būs mūsdienīga līdera galvenais izaicinājums, un tā nozīme tikai augs. Īpaši ņemot vērā apstākli, ka saliedētas, motivētas komandas uzrāda arī daudz labākus biznesa rezultātus.

Pieprasījums pēc spējīgiem vadītājiem ir tikai audzis. Kvalitātes, kas krīzes laikā ir īpaši nozīmīgas, ir gan stresa noturība, gan komunikācijas prasmes, gan arī radoša pieeja un, protams, pieredze, kas gūta vadot citas sarežģītas situācijas. Tomēr pat šis superkomplekts nepalīdzēs sasniegt labus rezultātus, ja uzņēmumu un komandu vadītāji nebūs apveltīti ar emocionālo inteliģenci. Šis laiks noteikti iezīmē mikromenedžeru norietu. Kontrolēt katru attālināti strādājošo komandas biedru soli ir ne tikai neiespējami, bet arī bezjēdzīgi. Attālināta uzņēmumu un darbinieku komandu vadība pieprasa prasmīgu makromenedžmentu, kas balstīts savstarpējā uzticībā ar darbiniekiem.

Līdz ar to redzēsim, ka lielākie ieguvēji būs uzņēmumi, kas izmantos pandēmijas laiku, lai audzētu darbinieku lojalitāti – parūpējoties, uzticoties un padarot redzamu ikdienas pūliņu jēgu, piešķirot tiem papildus nozīmi.

Šo krīzi agrāk vai vēlāk būsim pārdzīvojuši un attapsimies tai pašā kvalitatīva darbaspēka trūkumā, kas vēl pagājušā gada sākumā šķita viens no galvenajiem tālākas izaugsmes šķēršļiem. Taču kā izdevumam The Economist norādījis organizāciju psihologs Adams Grants (Adam Grant), organizācijas, kas krīzes laikā būs parūpējušās par darbiniekiem, uzrādīs labākus produktivitātes un inovāciju rezultātus pēckrīzes periodā. Proti, svarīgi ir ne tikai izdzīvot, bet arī domāt par to, cik spēcīgi iznāksim no krīzes. Salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas ļaujoties īslaicīga ieguvuma kārdinājumam, drastiski samazinājuši darbinieku skaitu, komandas, kuru centrā ir centieni saglabāt darbiniekus un darba vietas, būs kopīgi pārvarējušas grūtības un daudz gatavākas sasniegt labus biznesa rezultātus.

Komentāri (5)

Sskaisle 01.02.2021. 10.11

BBC raksta, ka somi organizē kampaņu spējīgu darboņu piesaistīšanai no visas pasaules.
Ko mūsu valdība? Vispirms sekmīgi – tas valstij izdodas – ir pieredze, tātad sekmīgi iznīcina peļņu nesošas tautsaimniecības nozares, pēc tam ar varu rauj iekšā kremļa un kremļa draugu uzņēmējus, kuri tad te Latvijā tā paša kremļa aizsegā darbojas. It kā esam ES, it kā jau Krievija.

Man ir tiesības – vienīgās, ko esam 30 gados izcīnījuši – uzrakstīt, ka Latvijas politiķi, ka Latvijas valsts vara ir netīras, negodīgas, alkatīgas cūkas! Tās norijušas mūsu pagātni, tagadni un tagad šņakstinot piebeidz mūsu – latviešu nācijas nākotni!

https://www.bbc.com/worklife/article/20210121-finlands-radical-plan-to-lure-global-talent

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 01.02.2021. 10.05

Es esmu bezdarbniece ar augstāko izglītību jau vairāk kā pusgadu. Janvāra pirmajā nedēļā ltv1 Rīta Panoramā uzstajās NVA direktore, Ka viņi tik čakli strādājot, ka tiekot nodrošināti visa veida kursi, ka atsevišķi kursi ir cilvēkiem ar augstāko izglītību.
Tā informācija absolūti – par 101% nesakrīt ar to, kas ir manā rīcībā. Man NVA raksta tukšus e -pastus, ka lai es aizpildu anketas un gaidu, bet telefoniski man pateica, ka kursos jau var mani pierakstīt, bet rinda ir vairāku tūkstošu cilvēku garumā.

Tad , kas iznāk – kā okupācijas laikā – dzīvē viss ir citādāk kā stāsta LTV?

Ministrijās darboņiem ir visas tiesības , toties atbildība – 0. Esi uzdevusi jautājumu , kāpēc mediji neziņo , cik miljonus katra ministrija saņēma prēmijās?

Domāju, ka to informāciju nepublicēs, jo tā ir vienkārši satriecoša. Kamēr vieni pārtiek no kartupeļiem un kāpostiem, citi nezin, kur naudu likt.

Tādā valstī dzīvojam.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 01.02.2021. 10.00

labrīt Urga, piekrītu Tavam viedoklim par 101% , bet – domāju, ka Latvijas valsti jau sen vairs nekontrolē it kā pie varas esošie politiķi. Tāpēc – neticu vairs nekam.

Ja ne par vakcīnām , bet par darba intervijām. Raksta autore nepiemin vienu būtisku lietu – Latvijas darba tirgu taču arī ietekmē politiķu, valsts iestāžu, tiesu un mediju varas pērkamība.
Mana paziņa – mana vecuma dāma dabūja labi apmaksātu darbu, bet – viņa noklusēja savu vecumu, kad viņu spieda pie sienas, cik tad tomēr tie gadiņi – viņa šmauca pat tos nabaga 5 gadus, tad vēl viņa zvanīja un rakstīja tam darba devējam uzmācoties , ka ir pati labākā. Tagad ar darbu nav apmierināta, bet viņa saka – es vismaz varu izdzīvot no tās algas.
Mani šausmina doma, ka man būtu jārīkojas un jādzīvo līdzīgi.
Bet ziņas nav nekādas labās. Cita mana paziņa, par kuru es domāju, ka viņai ir nepārejošs mazvērrtības komplekss, jo viņa ir cilvēks ar augstāko izglītību – nevar dabūt darbu par apkopēju RIMI, jo tur vajagot iepriekšēju pieredzi lielveikalu uzkopšanā. Kasēs viņa nevarot strādāt, jo nevarot ne sēdēt, ne stāvēt ilgstoši.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu