Iekļaujoša un vienlīdzīga sabiedrība ir kritisks priekšnoteikums arī zinātnes attīstībai 17

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Miķelis Grīviņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), reaģējot uz ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu, uzsver, ka labā prakse paredz politiskos lēmumus balstīt pierādījumos un zinātnē. Pētījumi par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā liecina, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan citur pasaulē ir dažādi. Tomēr, neskatoties uz šo dažādību, tie saglabā spēju pildīt ģimenes sociālās un emocionālās funkcijas. Lai arī viendzimuma pāru attiecību legalizācija ir samērā jauna tiesiskā norma, šobrīd tā ir akceptēta jau vairumā Eiropas valstu, radot iespējas pētīt un izvērtēt tās ietekmi uz sabiedrību desmitiem gadu garumā.

Pētījumi rāda, ka, veidojot priekšnosacījumus diskriminācijai, diskriminētās grupas tiek pakļautas riskiem, kas ir saistīti ar mentālās un fiziskās veselības pasliktināšanos un reālās un uztvertās dzīves kvalitātes pazemināšanos. Turklāt diskriminācijas sekas ir jūtamas arī ekonomiskajos rādītājos.

14. janvārī Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skatīšanai ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu. Minētie grozījumi paredz Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Piedāvātais formulējums papildina ģimenes jēdziena skaidrojumu, to formulējot kā savienību starp tēvu (vīrieti) un māti (sievieti). Ierosinātie Satversmes grozījumi ir reakcija uz 2020. gada Satversmes tiesas atzinumu, ka Darba likumā definētā norma, kas nosaka, ka paternitātes atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst minētajam Satversmes punktam.

Piedāvātie Satversmes grozījumi sašaurina ģimenes jēdzienu, tādējādi noteiktiem partnerattiecību modeļiem liedzot izmantot likumdošanā ar ģimenes jēdzienu saistītās tiesības.

Atbalstot redzējumu, ka politikas lēmumiem ir jābūt pierādījumos un zinātnē balstītiem, piedāvājam pārskatu par dažādu jomu pētījumu secinājumiem par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā. No pētījumiem var secināt, ka:

  • Praksē cilvēki izvēlas dažādas kopdzīves formas

Dati rāda, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē var būt ļoti dažādi un izpratne par ģimeni mūsdienās ir stipri paplašinājusies [1]. Sociālantropoloģe A. Putniņa, vērtējot partnerattiecības pēc to satura nevis pēc attiecību formas, nonāca pie slēdziena, ka nereģistrētas kopdzīves formas neatšķiras no laulības – tās saistās ar tām pašām attiecību kvalitātes īpašībām (“mīlestību, savstarpēju uzticēšanos, rūpēm”) [2]. Attiecīgi, dažādām jaunām ģimeņu formām satura ziņā ir tāds pats potenciāls nodrošināt ar ģimeni saistītās sociālās un emocionālās funkcijas kā tā sauktajām tradicionālajām ģimenēm. Zinātnē arī ir uzkrāts pietiekams pierādījumu apjoms, lai varētu norādīt, ka bērnu no viendzimumu vecāku ģimenēm un bērnu, kuri ir auguši citos ģimenes modeļos, labklājība un iespējas neatšķiras [15]. Tādi faktori kā gādīga vide un ģimenē ierastās prakses daudz labāk palīdz skaidrot bērna sasniegumus [3]. Tas ļauj secināt, ka izpratnei par ģimeni jābūt kvalitatīvai – izrietošai no ģimenes funkcijām, nevis balstītai uz ģimenes locekļu dzimumu.

  • Diskriminācijas ietekme uz veselību

Ierosinātie grozījumi paredz Satversmes 110. pantā iestrādāt šauru ģimenes definējumu, kas  izslēdz virkni dažādu partnerattiecību modeļu, arī viendzimuma pārus. Pirmkārt, tādā veidā tiktu diskriminēti ģimenes modeļi, kuri neatbilst šaurajam, labojumos iestrādātajam skatījumam. Otrkārt, tiktu diskriminētas seksuālās minoritātes, pret kurām Latvijas sabiedrībā aizspriedumi jau ir plaši izplatīti [4]. Minētajos gadījumos diskriminācija izpaužas gan kā ierobežota piekļuve ar ģimenes jēdzienu saistītajām tiesībām, gan arī kā potenciālās sekas, kas rodas no heteronormatīva skatījuma stiprināšanas, piemēram, atsevišķu sabiedrības grupu stigmatizācija.

Zinātniskie pētījumi rāda, ka diskriminācijai ir virkne negatīvu blakņu un tieša saikne ar diskriminēto personu mentālo un fizisko veselību. Piemēram, diskriminācija palielina stresu, kas var būt par iemeslu tādām mentālās veselības problēmām kā trauksmes sajūta un depresija [6]. No otras puses, seksuālās minoritātes iekļaujoša vide uzlabo šo grupu pārstāvju veselības pašvērtējumu [5]. Pētījumi arī norāda uz saikni starp stresu un fiziskās veselības problēmām [6]. Turklāt minētās sekas uz veselību izpaužas arī cilvēkiem, kuri ir emocionāli pietuvināti diskriminētajai personai [7].

Veselības problēmas arī tieši izriet no diskriminācijas veicinātās sociālās stigmatizācijas. 2020. gadā publicēta uz jauniešiem fokusētu ar kvalitatīvām metodēm veiktu pētījumu sistemātiskā analīze [8] ilustrē negatīvās diskriminācijas un aizspriedumu sekas, ar kurām heteronormatīvā sabiedrībā ir jāsaskaras jauniešiem, kuri pārstāv LGBT kopienu. Seksuālo minoritāšu jaunieši cieš no izolācijas, iebiedēšanas, marginalizācijas un citām praksēm, kurām ir tieša ietekme uz šo jauniešu iespējām un mentālo veselību [8]. Šo apstākļu kopums arī skaidro divkārt augstāko dzīves laikā veikto pašnāvību mēģinājumu skaitu seksuālo minoritāšu kopienās salīdzinājumā ar heteroseksuālo sabiedrības daļu [13].

  • Institucionālas diskriminācijas sekas (precedents)

Tieša institucionāla diskriminācija ietekmē indivīdus pat tad, ja to nepiedzīvo savā sociālajā vidē. 2004. gada vēlēšanās 14 ASV štatos tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas definēja laulību kā heteroseksuālu savienību un tādējādi liedza laulāto tiesības viendzimuma pāriem. Salīdzinājumā ar konstitucionālajiem grozījumiem pirms trim gadiem, pētījumi uzrādīja būtisku garīgās veselības pasliktināšanos seksuālo minoritāšu kopienā (trauksme, depresija). Štatos bez šādiem grozījumiem, kā arī heteroseksuālu cilvēku kopienā, būtiskas garīgās veselības izmaiņas nenovēroja [14].

  • Diskriminācijas ekonomiskās sekas

Stress un citas negatīvās diskriminācijas sekas ietekmē arī mikroekonomisko un makroekonomisko situāciju. Nav pārsteigums, ka diskriminācijai, tai skaitā seksuālo minoritāšu diskriminācijai, ir ietekme uz šo personu ienākumiem un sociālo statusu [9]. No tā izrietošā diskriminēto personu salīdzinoši zemākā dzīves kvalitāte rezultējas arī zemākā šo personu apmierinātībā ar savu dzīvi [10].

Vienlaikus pētījumi rāda, ka diskriminācijas sekas ir jūtamas arī plašākos ekonomiskajos rādītājos. Sabiedrībās, kurās seksuālo minoritāšu tiesības ir vienlīdzīgākas, ir vērojams augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju [11]. Lai gan šajos pētījumos ir grūtības skaidri ilustrēt kauzalitātes virzienu, var droši apgalvot, ka seksuālo minoritāšu iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji papildinošas pazīmes. Ilustrācijai tam, ka šāda saikne nav tikai postmateriālo vērtību sekas, ir fakts, ka identiskas kopsakarības ir vērojamas arī starp attīstības valstīm [12].

Balstoties uz minēto, LJZA uzsver, ka virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir kritisks priekšnoteikums, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību. Tas ir arī priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju radīšanai, jo tikai tādā sabiedrībā visi tās locekļi var bez šķēršļiem īstenot savu potenciālu un dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrības kopējo problēmu risināšanā [16].

 

Tekstā izmantotie literatūras avoti:

[1] Putniņa, A. (2019). 13. Partnerattiecības, ģimeņu veidošanās un to stabilitāte. In: Krišjāne, Z. un Krūmiņš, J. (zin. red): Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi. ISBN 978-­9934-18-­410-9. 135-144. Pieejams te: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Tautas_ataudze/talsai_14_Putnina.pdf

[2] Putniņa, A. (2019). 13. Partnerattiecības, ģimeņu veidošanās un to stabilitāte. In: Krišjāne, Z. un Krūmiņš, J. (zin. red): Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi. ISBN 978-­9934-18-­410-9. 140.

[3] Golonbok, S. (2015). Modern Families: Parents and Children in New Family Forms. Cambridge University Press.

[4] European Comission (2015). Special Eurobarometer 437: Discrimination in the EU in 2015. Pieejams te: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d629b6d1-6d05-11e5-9317-01aa75ed71a1

[5] van der Star, A. un R. Branstrom. (2015). Acceptance of sexual minorities, discrimination, social capital and health and well-being: a cross-European study among members of same-sex and opposite-sex couples. BMC Public Health. 15, Article number: 812

[6] American Psychological Association (2016). Stress in America: The impact of discrimination. Stress in America™ Survey. Pieejams te: https://www.apa.org/news/press/releases/stress/2015/impact-of-discrimination.pdf

[7] Wofford, N., Defever, A.M. un W.J. Chopik. (2019). The vicarious effects of discrimination: How partner experiences of discrimination affect individual health. oc Psychol Personal Sci. 2019 Jan; 10(1): 121–130. doi: 10.1177/1948550617746218

[8] Wilson, C. un L.A. Cariola. (2020). LGBTQI+ Youth and Mental Health: A Systematic Review of Qualitative Research. Adolescent Research Review volume 5, pages187–211. https://doi.org/10.1007/s40894-019-00118-w

[9] Carrino, N. (2018). Carrino, Nicholas, “Interactions between Non-Discrimination Laws and Socioeconomic Status of Sexual Minorities” (2018). Honors Theses (PPE). Paper 33.

[10] Powdthavee, N. un Wooden, M. (2014). What Can Life Satisfaction Data Tell Us About Discrimination Against Sexual Minorities? A Structural Equation Model for Australia and the United Kingdom. IZA Discussion Paper No. 8127. Pieejams te: http://ftp.iza.org/dp8127.pdf

[11] Badgett, L.M.V., Waaldijk, K., Y. van der Meulen Rodgers. (2019). The relationship between LGBT inclusion and economic development: Macro-level evidence. World Development. Volume 120, August 2019, Pages 1-14. https://doi.org/10.1016/j.worlddev.2019.03.011

[12] Badgett, L.M.V., Nezhad, S., Waaldijk, K. un Y. van der Maulen Rodgers (2014). The Relationship between LGBT Inclusion and Economic Development: An Analysis of Emerging Economies. Pieejams te: https://www.usaid.gov/sites/default/files/documents/15396/lgbt-inclusion-and-development-november-2014.pdf

[13] King, M., Semlyen, J., See, S., Killaspy, H., Osborn, D., Popelyuk, N. and I. Nazareth. (2008). A systematic review of mental disorder, suicide, and deliberate self harm in lesbian, gay and bisexual people. BMC Psychiatry 8: 70.

[14] Mark L. Hatzenbuehler, Katie A. McLaughlin, Katherine M. Keyes, Deborah S. Hasin, “The Impact of Institutional Discrimination on Psychiatric Disorders in Lesbian, Gay, and Bisexual Populations: A Prospective Study”, American Journal of Public Health 100, no. 3 (March 1, 2010): pp. 452-459.

[15] Adams, J. and R. Light. (2015). Scientific consensus, the law, and same sex parenting outcomes. Social Science Research, 53: 300-310. https://doi.org/10.1016/j.ssresearch.2015.06.008

[16] Swartz, T.H., Palermo, A.G.S., Masur, S.K. un J.A. Aberg. (2019). The Science and Value of Diversity: Closing the Gaps in Our Understanding of Inclusion and Diversity. The Journal of Infectious Diseases, 220(2): pp.S33–S41. https://doi.org/10.1093/infdis/jiz174.

Komentāri (17)

Zinta Arista Zemzare 27.01.2021. 10.01

Vai tiešām mums vēl ir cilvēki, pat partijas, kas pieprasa Satversmes 110. panta grozījumus izpratnei par ģimeni? Mēs jau tā samazināmies – daļa izbraukusi uz darbiem svešās zemēs, daļu mūsu bāleliņi gatavojas diskriminēt, aizmirstot, ka “izpratnei par ģimeni jābūt kvalitatīvai, nevis izrietošai no dzimuma” (no Putniņas, A. teiktā). Pensionēta ārste.

+6
-3
Atbildēt

2

    altinyildiz > Zinta Arista Zemzare 27.01.2021. 10.30

    Izpratne par ģimeni sabiedrībai ir veidojusies 1000 gadu garumā. Vai tiešām mums uzradušies cilvēki, pat partijas un pat ārsti, kam ir maniakāla tieksme apgānīt laulības institūtu un izkropļot ģimenes definīciju?

    autoram:
    Varbūt fekāliju stumdītāju vidū ir zināmi izcili zinātnieki, Nobela prēmijas laureāti? Varbūt Norvēģijas Nobela komiteja atzīstama par homofobisku (arī rusofobisku, negrofobisku)?

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    Ināra Auziņa > altinyildiz 28.01.2021. 09.34

    Jā ir tādi, vienu zinu Alans Tjūrings.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > Ināra Auziņa 28.01.2021. 12.55

    Pieņemsim, ka šis bija tas gadījums, kad izņēmums apstiprina likumsakarību.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > altinyildiz 28.01.2021. 13.10

    Piebildīšu: Krievijā arī bija viens Nobela prēmijas laureāts, Žoress Alfjorovs, bet viņš tagad ir laimīgos medību laukos.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    aivs > Zinta Arista Zemzare 29.01.2021. 13.38

    Bet kā ar 95-98% Latvijas sabiedrības diskriminēšanu ? Jūs esat gatava upurēt vārdus tēvs un māte tikai tāpēc ka 2% sabiedrības tie ir diskriminējoši. Jūs esat gatava gaidīt līdz 14 gadu vecumam lai pateiktu kas piedzimis dēls vai meita / starp citu pieminēt šos vādus arī būs diskriminācija. Tā ir Jūsu saulainā tāle ?

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > aivs 29.01.2021. 14.06

    Baiģens, tas pats, kurš kopā ar Obamu, noslēdzot “Restart”, atdeva saimniekam Puķinam Ukrainu, ko līdz tam droši sargāja Budapeštas memorands, vēl pirms “ievēlēšanas” solīja, ka bērni no 8 gadu vecuma varēs paši sev izvēlēties dzimumu. Vecāki, kuri mēģinās bērnus atrunāt no dzimuma maiņas, vai attieksies apmaksāt tiem hormonālos preparātus, zaudēs vecāku tiesības un viņu bērni visdrīzāk tiks nodoti audzināšanai sadistiem – sodomītiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

altinyildiz 28.01.2021. 14.47

Skatos video. „Preziģent” Baiģen pieiet pie sava darba galda, kur salikti Sorosa un Klintonu un Obamas lēmumi, kas tam jāparaksta, tam rokā ir pildspalva. Viņš atver mapīti un tad mēģina ielikt iekškabatā savu pildspalvu vienu, divas, trīs…….deviņas reizes un kad tas neizdevās, pacentās to ielikt bikšu kabatā. Tikai pēc tam atcerējās, kāpēc nācis.
Vēl turpat bija video, kur korespondents no kāda balkona stāsta, ka uz Baiģena inaugurāciju bija sanākuši ap 100 cilvēki. Es paskatījos, kā Floridā tauta sagaida savu Prezidentu, Trampa kungu. Tur droši bija nesalīdzināmi vairāk, nekā Baiģena ceremonijā sadzītie statisti, kopā ar 27 000 lielo Nacionālās gvardes karavīriem, regulārās armijas karavīriem un policistiem
Un man koprofāgi un čekas algotie propagandoni, mēģinās iestumt, kas Baiģens ir 80 miljonu amerikāņu ievēlēts prezidents?

+2
-1
Atbildēt

0

Sskaisle 27.01.2021. 23.21

Kārtējo reizi šodienas ziņās lasu, ka manā mazajā Latvijā, kur vispār ir pārsimts tūkstoši skolas vecuma bērni- visiem nav nodrošināta mācīšanās.

Neizglītoti, nabadzīgi, beztiesiski līdzpilsoņi izrādās nevienam nav nevienlīdzības risks.

Ka tik geji pa galsu danco – tad pasaule domās, ka esam taču vienlīdzīgi

Tāda cūcība , dirst lai iet tik liekulīga, ļauna un bezsirdīga zinātne!!!!

Vēl pēc 10 gadiem rakstīs, ka muļķus vajag apšaut , bet vecos ziepēs un pārdošanai. Un viss zinātnes un cilvēku – DAŽU cilvēku labā!

+3
-3
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu