Mežsaimnieciskā darbība tieši ietekmē dabas daudzveidību

Urālpūce koka zarā Bastejkalnā 2010.gadā. Foto: Lita Krone, LETA
Uģis Bergmanis, AS “Latvijas valsts meži” vecākais vides eksperts

Princips attiecībā uz mežu dabas daudzveidību ir vienkāršs – jo ilgāku laiku mežā nav veikta saimnieciskā darbība, jo lielāka ir tajā sastopamā sugu un dabiskajiem mežiem raksturīgo struktūru daudzveidība. Daudzām sugām specifiska dzīvotne ir lielu dimensiju koki – gan augoši, gan nokaltuši.

Taču dažādu sugu putnu prasības attiecībā uz meža vecumu un dabisko struktūras elementu klātbūtni ir atšķirīgas. Ir sugas, kurām nepieciešami saules apspīdēti vai applūduši klajumi. Piemēram, vakarlēpis un sila cīrulis labprāt ligzdo izcirtumos, arī jūras un zivju ērgļi vairāk nekā 30% gadījumu par ligzdas koku izvēlas ekoloģiskos kokus izcirtumos. Dzērves labprāt ligzdo mitros izcirtumos un bebrainēs. Vairākas bieži sastopamas dziedātājputnu sugas labprāt ligzdo jaunaudzēs un jaunos mežos. Taču vairums no īpaši aizsargājamām putnu sugām ligzdo galvenokārt vecos un maz pārveidotos mežos, jo ligzdu būvei ir nepieciešami lielu dimensiju koki. Piemēram, melnais stārķis, apodziņš, urālpūce, klinšu ērglis, melnā dzilna un citas sugas ligzdošanai izvēlas pieaugušus un pāraugušus mežus ar ligzdu būvei un dobumu kalšanai piemērotiem lieliem kokiem. Arī medņu riesti atrodas galvenokārt pieaugušās mežaudzēs.

Viens no svarīgākajiem faktoriem putnu sekmīgas ligzdošanas nodrošināšanai ir neveikt saimniecisko darbību ligzdošanas periodā.

Piemēram, ja no meža nogabala rudenī un ziemā tiek izvākti nokaltušie koki un ligzdošanas periodā mežsaimnieciskā darbība netiek veikta, šāds apsaimniekošanas veids netraucēs mazā ērgļa ligzdošanai. Turpretim sauso un dobumaino koku izvākšana negatīvi ietekmēs dažādu pūču, dzeņu un citu dobumperētāju putnu sugu ligzdošanu, ko var censties kompensēt ar mākslīgu ligzdošanas vietu – būru, izgatavošanu un izvietošanu. Ir arī situācijas, kad medņu dzīvotņu uzlabošanai ir nepieciešama pārāk blīvu priežu audžu retināšana un egļu īpatsvara samazināšana, darbību veicot ziemā un rudenī. Svarīgi ir saglabāt noteiktu jaunu un pieaugušu mežu proporciju, ko vieglāk ir panākt viena īpašnieka un lielāku platību mežos.

Ir skaidrs, ka meža īpašniekam ir svarīgi gūt no sava meža ne tikai ienākumus, bet arī peļņu, jo meža apsaimniekošana ir saistīta ar izdevumiem. Mežā tiek ne tikai cirsti koki. Nocirstais mežs ir jāatjauno, jākopj, arī meža meliorācijas sistēmas ir jāuztur funkcionējošas un ir svarīgi veidot un uzturēt ceļu tīklu, lai piekļūtu īpašumiem. Esmu pamanījis, ka meža īpašnieki kļūst arvien zinošāki un līdz ar to labāk izprot meža kā ekosistēmas nozīmi dabas aizsardzībā. Sabiedrības izpratne par mežu daudzpusīgo nozīmi pilnveidojas. Jo vairāk ar meža īpašniekiem un pārējo sabiedrību par šiem jautājumiem runāsim, jo pilnīgāka būs izpratne. Tāpēc izšķiroša nozīme ir daudzpusīgai un profesionālai komunikācijai.

Komunikācijai liela nozīme ir arī tāpēc, ka ne visas problēmas ir iespējams atrisināt ar dažādiem ierobežojumiem. Tie bieži izsauc neapmierinātību, bet nesamērīgi ierobežojumi – protestus un pretdarbību. Attiecībā uz privātajiem meža īpašniekiem ir svarīgi ievērot samērību, uzliekot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai dabas aizsardzības vārdā.

Ir jāsaprot, ka aizsargājamās sugas un biotopi nepieder meža īpašniekam, par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu valsts mērogā ir atbildīga valsts.

Valsts arī gatavo dažādus ziņojumus starptautiskajām institūcijām par vides stāvokli un nosaka stratēģiju sugām un biotopiem labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai. Tātad valsts iestādēm būtu jādomā, kā kompensēt mežu īpašniekiem neiegūto labumu bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai savā īpašumā visas sabiedrības labā. Taču arī meža īpašniekiem jāapzinās, ka ne visu var mērīt naudā. Sabalansēta meža apsaimniekošana ir galvenokārt atkarīga no paša meža īpašnieka izpratnes un prasmīgas mežu apsaimniekošanas plānošanas.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu