Sabrūkot Padomju Savienībai, kvalitatīva filmēšanas tehnika Latvijā bija jānomā ārzemēs. Kinooperators Gints Bērziņš atrada veidu, kā to sev un kolēģiem piedāvāt tepat. Ar uzņēmuma Arkogints kamerām nesen filmēts Mikijs Rurks, Sofija Tērnere un Elizabete Hērlija
Filmu industrijai šis ir klusuma brīdis — tiklab kinoteātros kā filmēšanas laukumos. Arī starptautiski pazīstamajam operatoram Gintam Bērziņam, ar kura redzējumu saistām gandrīz visas Lailas Pakalniņas un Viestura Kairiša filmas, apstājušies iesāktie projekti. Gan pašmāju seriāls Meklējiet sievieti pēc Andra Kolberga romāna motīviem, gan mākslas filma Azerbaidžānā par šīs republikas aiziešanu no Padomju Savienības, asiņainajiem 1990. gada janvāra notikumiem.
Taču cilvēki visbiežāk nezina, ka Bērziņa darbs ieguldīts arī kino, kam viņš nemaz nav operators, — tajās nedaudzajās filmēšanās, kas Latvijā turpinās, par spīti pandēmijai. Dienās, kad runājam, busiņš ar uzrakstu «Arkogints» dodas uz seriāla Emīlija. Preses karaliene uzņemšanas laukumu, vedot filmēšanas tehniku, nodrošina tās nomu un servisu. «Filmējam arī Elzas Gaujas mikrobudžeta spēlfilmu Mamma vēl smaida,» piebilst Ginta biznesa partneris Uģis Riekstiņš.
Dibinātāji — latvietis un igaunis
Citu pēc cita kolēģi Gints Bērziņš un Uģis Riekstiņš min populārus starptautiskus kinodarbus, kam filmēšanas tehniku Latvijā nesenā pagātnē piegādājis Arkogints.
2019. gadā filmēts Blinded (Apžilbinātie) — zviedru seriāls par banku krīzi un korupciju, filmēšanas ārpakalpojumus organizējusi pašmāju studija Baltic Pine Films. 2020. gadā — amerikāņu piedzīvojumu filma Survive ar Sofiju Tērneri, šausmene Warhunt ar Mikiju Rurku. Vēl pagājušajā rudenī paspēts uzņemt romantisku fantāzijas filmu The Piper ar slavenu britu aktrisi Elizabeti Hērliju. Pie kameras — tuvs Ginta kolēģis, britu operators Rogers Simonss, kurš darbojas Starptautiskās Kinooperatoru ģildes valdē, bet Bērziņš sabiedriskā kārtā vada Latvijas Kinooperatoru ģildi. «Sabiedrība ir tik sataustāma un maziņa, arī mani kursabiedri no Maskavas laika, nopietni, ietekmīgi operatori laiku pa laikam ierodas šeit filmēt,» viņš piemin mācības Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.