Jaunā teātra kritiķe Juta Ance Romberga nesen saņēma prestižo Normunda Naumaņa balvu mākslas kritikā, jo uzdrīkstas nerunāt caur puķēm
Viņas tētis ir galdnieks, mamma — ražošanas vadītāja tipogrāfijā. Viņai bērnībā tik ļoti nepatika bērnu izrādes, ka vecāki pārstāja uzstāt uz meitas kulturālo audzināšanu. 14 gadu vecumā viņa sāka iet uz teātri viena, ar sajūsmu skatījās pieaugušo izrādes, kurās varbūt tobrīd vēl visus dziļumus un rūgto asaru sāls garšu nesaprata. Pamazām Jaunais Rīgas teātris kļuva par viņas personības izaugsmes un nākamās profesijas kalvi. Viņa bija Džuljeta, bet JRT — viņas teātra mīlestības Romeo.
Tomēr ne jau ar emocionāli ērtām recenzijām 25 gadus vecā Juta Ance Romberga ieguvusi atzinību un prestižo Normunda Naumaņa balvu. Viņas balss teātra kritikā atšķiras no citām — ar drosmi, savu stilu un bezkompromisu jaunības maksimālismu. Jutas publikācijas žurnālā Teātra Vēstnesis un portālā Satori nav zināmas plašam lasītāju lokam, taču izraisījušas tektonisko plātņu sakustēšanos profesionālajā teātra vidē.
«Hermaņa pēdējo gadu vienveidība gan formā, gan saturā un nespēja radīt ko būtiski jaunu vai aktuālu rada bažas par teātra mākslinieciskajiem uzstādījumiem un attīstību,» viņa raksta par izrādi Vēlā mīla vietnē Satori. «Šī ir izrāde, kas neko jaunu nepasaka ne par teātri, ne par režisoru, ne par iesaistītajiem māksliniekiem,» viņa secina pēc JRT dižpārdokļa Baltais helikopters noskatīšanās. Latviešu teātra vēsturē reti kurš kritiķis ir uzdrīkstējies būt tik ass un tiešs. Ja nu vienīgi Normunds Naumanis un Silvija Radzobe.
Viņa strādā gan reklāmas aģentūrā, gan izdevniecībā Neputns un žurnālā Teātra Vēstnesis, turpmāk veidos šī izdevuma digitālo saturu. Arī Jutas Ances Rombergas izglītība ir daudzpusīga. Pabeigusi teātra zinātnes studijas Latvijas Universitātē, viņa ieguva maģistra grādu teātra režijā Kultūras akadēmijā — nav daudz teātra kritiķu, kuri būtu apguvuši arī režiju. Šobrīd jaunā mūžīgā studente iestājusies Mākslas akadēmijā, lai apgūtu mākslas kuratora izglītības programmu. Viņa prāto, ka savu dzīvokli gribētu iekārtot kā režisora Vladislava Nastavševa scenogrāfiju arhīvu. Bet viss apstājies pie Peldošo — ceļojošo flīģeļiem. Ielikt istabā trīs flīģeļus nav iespējams.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.