Augstas kvalitātes būvkultūra, mājoklis un atbildes klimata krīzei — jaunā arhitektūras paradigma aicina sadarboties
Aizvadītais gads bija ne tikai koronavīrusa pandēmijas gads, bet arī laiks, kad izgaismojās klimata krīzes, pieejama mājokļa, būvkultūras, cilvēcīgas pilsētas, mācību, darba un brīvā laika vides jautājumi un valstis pārrakstīja savus arhitektūras politikas dokumentus. Sensitīvais fons un «paliec mājās» perspektīva ļāva pragmatiski novērtēt sasniegumus, problēmas un tendences arī Latvijas arhitektūrā, kur novērojama globālā pāreja no «es» uz «mēs» un arhitektūras darbam, vai tā būtu koncertzāle vai privātmāja, nav vērtības, ja tas nekalpo sabiedrības interesēm. Praksē tas izpaužas kā koprade, un arhitektūru rada sabiedrība kopā ar pasūtītāju, arhitektu un citiem speciālistiem.
Silti un ekonomiski
Lai arī mājokļu tirgū ir liels skaits jaunu daudzdzīvokļu māju ar izteiktu koncentrāciju Rīgā, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada ziņojumu Latvijā joprojām ir vissliktākā situācija mājokļu pieejamības ziņā. Pietiek ar vienu pastaigu pa Grīziņkalnu, Āgenskalnu vai Sarkandaugavu, lai redzētu, ka daudzi mājokļi tiek apkurināti ar dūmojošām krāsnīm, daudzos ir nepietiekams komforts un valda nabadzība. Cilvēki, kuriem mājoklis ir pamatvajadzība, tādu nevar ne iegādāties, ne labiekārtot, bet redzamākais valsts un pašvaldību ieguldījums mājokļu jautājuma risināšanā ir esošo ēku siltināšana.
Tikmēr privātajā sektorā novērojama ātrāka reakcija uz cilvēku vajadzībām, taču arī te runa ir par atsevišķiem projektiem. Jaunas teritorijas tiek attīstītas fragmentāri un process mēdz aprauties, kā to novērojām iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, kad uz papīra palika projekti Zaķusalā, Andrejsalā, Āgenskalna līcī un citur.
Uz šī fona izceļas jaunais daudzdzīvokļu māju komplekss Merks Viesturdārzs (projekta autori — RUUME arhitekti), kurā arhitekti, projektējot mūsdienīgu mājokli, apzinājuši arī problēmas, piemēram, pazemes inženierkomunikāciju aizsargzonas, kas traucē bagātīgāku stādījumu un humāna mēroga ielu izveidei. Šī projekta attīstītājs ir gan pieredzējis, gan tālredzīgs, bet arhitekti jauni, ar labu izglītību un praksi citur Eiropā, attiecīgi vēl pirms pandēmijas tapušajā namā ir gaisma, gaiss un ekonomisks plānojums — mazākais dzīvoklis ir tikai 31 kvadrātmetru liels, taču visiem 96 pirmās kārtas dzīvokļiem ir kāda ārtelpa: balkons, terase, lodžija vai franču balkons.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.