Kompass ir erudīcijas piesātināta serenāde Tuvajiem Austrumiem, tās cilvēkiem un pētniekiem
Līdzās grāmatām, ceļojumu suvenīriem un vienkārši atmiņām Matiasa Enāra romāna Kompass vēstītāja Franča Ritera dzīvoklī Vīnē ir arī kompass, kurš vienmēr rāda austrumus. Tas viņam atgādina par abām mūža vadugunīm — noslēpumaino Orientu, kuru Francis savulaik izbraukājis krustu šķērsu, un neaizsniedzamo Sāru, ebreju izcelsmes francūzieti, viņa bijušo ceļabiedri un lielo mīlestību.
Kā par vienu, tā otru Francis domā visa romāna garumā — vienā slimības un bezmiega pārņemtā naktī, kuras laikā domas maldās no senām ceļojumu atmiņām un vēsturisku dēkaiņu biogrāfijām līdz viņa muzikologa darbam un, protams, Sārai. Tieši viņa ir tas magnētiskais pols, pēc kā nemainīgi tiecas, bet nespēj sasniegt dzīvoklī ieslēgtais Francis. Un viss stāstījums šķiet kā mēģinājums atrast kādu iespēju atkal viņai pietuvoties, lai gan Sāra ir pievērsusies budismam un pārcēlusies uz Dienvidaustrumāziju — «uz austrumiem no Austrumiem».
Mūžīgais svešums
Viņas neaizsniedzamība nemazina vilinājumu, drīzāk otrādi. Tāpat kā Tuvie Austrumi vienmēr ir fascinējuši Rietumus, tā arī Francis nespēj nedomāt par savu iemīļoto, lai gan labi apzinās, ka viņi ir divas pasaules, kurām lemts tikai iedvesmoties vienai no otras, pat labākajā gadījumā saplūstot tikai īslaicīgi.
Šī mūžīgā svešuma apziņa un cīņa pret to ir viens no vadmotīviem gan Franča paša stāstā, gan daudzajās grāmatas atkāpēs. Reiz sajūtot šo nepiederību, miera vairs nav un nevar būt, šķietami saka Enārs savos garumgarajos teikumos, kas plūdeni apvieno autora plašās zināšanas un filozofiskās atkāpes ar pagalam fizisku iekāri.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.