Digitālās infrastruktūras koplietošana vides ietekmes mazināšanai

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jānis Brizga, biedrība “Zaļā brīvība”
Print Friendly, PDF & Email

Klimata pārmaiņas un digitalizāciju var uzskatīt par mūsu laika galvenajiem pārmaiņu virzieniem. Pandēmijas laiks strauji paātrināja procesu digitalizāciju, atstājot vides jautājumus otrajā plānā. Jauni digitālie risinājumi sniedz iespējas attīstīt ilgtspējīgus risinājumus, taču nepieciešama izvērtēta plānošana, lai izmantotu šīs iespējas gudri un radītu vairāk priekšrocību nekā risku.

Digitalizācija ļauj uzņēmumiem dažādās nozarēs efektīvāk pārvaldīt savus resursus. Pētījumi rāda, ka īpaši liels emisiju samazināšanas potenciāls ir enerģētikā, kā arī transporta un mājokļu sektoros. Attīstoties viediem risinājumiem, ir iespējams samazināt enerģijas patēriņu, kā arī gudrāk pārvaldīt produktu plūsmu un pārvadājumus, tā samazinot izmešus un veicinot aprites ekonomikas ieviešanu.

Covid-19 laikā attālinātais darbs un distancēšanās pierādīja, ka mēs spējam pavisam īsā laikā mainīt mūsu ikdienas paradumus. Kopš pandēmijas sākuma visā pasaulē gaiss ir kļuvis daudz tīrāks – uzlabojusies gan gaisa kvalitāte, gan samazinājušās SEG emisijas, un viens no šo pozitīvo pārmaiņu iemesliem ir transporta lietošanas paradumu maiņa. Neoficiāli dati liecina, ka šajā laikā Latvijā vieglo automašīnu plūsma ir samazinājusies par apmēram 30%, savukārt kravas auto – par apmēram 10%.

Covid-19 krīze pierāda, ka jau tagad mums ir pieejamas tehnoloģijas, kas ļautu saglabāt šī pārmaiņu laika ieguvumus, kā arī sniegtu iespēju samazināt klimata krīzes riskus.

Jaunu tehnoloģiju attīstībai, protams, ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses vides kontekstā. Viens no tematiem, kas radījis diskusijas publiskajā telpā, ir 5G tīkla pārklājums un tā izveide. Šīs tehnoloģijas ieviesēji visā pasaulē ir sastapušies ne tikai ar milzīgu apjomu viltus ziņu, bet arī objektīviem jautājumiem par elektromagnētiskā lauka ietekmi uz cilvēku veselību un šīs tehnoloģijas ietekmi uz apkārtējo vidi, ņemot vērā, ka mobilo tīklu un īpaši 5G tīklu infrastruktūras izveides un uzstādīšanas procesā tiek izmantoti un patērēti daudz vairāk resursu nekā iepriekšējo paaudžu tehnoloģijās. 5G ir kā atbilde augošajam datu patēriņam sabiedrībā un visdrīzāk vēl vairāk veicinās digitālo datu apmaiņu, kas novedīs pie elektroenerģijas patēriņa pieauguma, kas ir viens no faktoriem, kas veicina klimata pārmaiņas. Taču no šī procesa laikam izvairīties nav iespējams.

Latvijā par šiem procesiem valstiskā līmenī ir maz diskutēts, lai gan citviet pasaulē 5G tehnoloģijas ieviesēji un valstis aktīvi par to runā un rod dažādus risinājumus efektīvai, pārdomātai un videi maksimāli draudzīgai mobilo sakaru tīklu attīstībai.

Koplietošana kā viens no risinājumiem

Pēdējo gadu laikā arvien vairāk dzirdam jēdzienu koplietošana, kas saistās ar videi draudzīgām iniciatīvām. Koplietot automašīnas, kopīgi izmantot ofisus, kā arī kaut vai pavisam ikdienišķi dalīties ar darbarīkiem vai pat augiem, lai samazinātu mūsu nebeidzamo resursu patēriņu. Koplietošanu parasti saredzam patērētāju līmenī, taču Eiropā un it īpaši Skandināvijā koplietošanas jēdziens ir plaši izmantots arī industriālajā vidē – sakaru industrijā.

Saistībā ar iepriekš pieminēto 5G tīklu ieviešanu vairākās Eiropas valstīs, kā, piemēram, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Vācijā, mobilie operatori apvienojas, lai savstarpēji koplietotu mobilo tīklu infrastruktūru, attīstot plašāku un kvalitatīvāku mobilo sakaru pārklājumu, saudzējot apkārtējās vides resursus. Radiotīklu apvienošana, ieviešot 5G arī Latvijā, ļautu samazināt nepieciešamo bāzes staciju skaitu, kas tālāk jau pozitīvi ietekmētu kopējo elektroenerģijas patēriņu. Telekomunikācijas nozares ekspertu aprēķini liecina, ka torņu un raidītāju skaita samazināšana ļautu arī samazināt radiotīklu radītās emisijas līdz pat 25% apdzīvotās vietās. Šādu risinājumu atbalsta arī Eiropas Savienība, jo šāda sadarbība veicina resursu faktisku un efektīvu izmantošanu, kā arī apjoma radītus ietaupījumus.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību nepieciešams pieņemt arī politiskus lēmumus, kas digitālo transformāciju pakārtotu ilgtspējīgai attīstībai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas izstrādājusi Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam, ir ņēmusi vērā vairākus punktus, ieskaitot tīklu koplietošanu kā priekšnoteikumus ilgtspējīgai digitālo risinājumu ieviešanai Latvijā. Ir svarīgi pārņemt globālus risinājumus, lai digitalizācijas procesā neizmirstam par apkārtējo vidi, kas mainās mums apkārt tikpat strauji, kā tehnoloģiskās iespējas.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu