Kopš Latviešu folkloras krātuvi papildinājis Autobiogrāfiju krājums, mums ir iespēja gan pētīt pagājušo laiku dzīves pierakstus, gan papildināt ar saviem. Piemēram, kā Rīgas bombardēšanu 1944. gadā vēroja pusaudze, kas drīz gāja bojā? Un kā mūslaiku piezīmes dokumentē pandēmiju?
Vienā no šī gada pirmajām dienām tvitera kontā @pudelis raksta bija lasāms Emīla Pudeļa ieraksts: «Par dienu nodzīvoju mājā. Vēlāk aizbraucām ar Aduli uz Nuķi eglītes dedzinātu.» Savukārt 4. janvārī: «Tāpat pa māju pakrāmējos.» It kā nekā interesanta, bet @pudelis raksta ir 783 sekotāji. Jo tēmturis #LV1921 norāda, ka patiesībā ieraksti tapuši tieši pirms simts gadiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.