Vilma Valentīne Heinrihsone. Foto no Sanitas Reinsones personīgā arhīva un Garamantas.lv
Kopš Latviešu folkloras krātuvi papildinājis Autobiogrāfiju krājums, mums ir iespēja gan pētīt pagājušo laiku dzīves pierakstus, gan papildināt ar saviem. Piemēram, kā Rīgas bombardēšanu 1944. gadā vēroja pusaudze, kas drīz gāja bojā? Un kā mūslaiku piezīmes dokumentē pandēmiju?
Vienā no šī gada pirmajām dienām tvitera kontā @pudelis raksta bija lasāms Emīla Pudeļa ieraksts: «Par dienu nodzīvoju mājā. Vēlāk aizbraucām ar Aduli uz Nuķi eglītes dedzinātu.» Savukārt 4. janvārī: «Tāpat pa māju pakrāmējos.» It kā nekā interesanta, bet @pudelis raksta ir 783 sekotāji. Jo tēmturis #LV1921 norāda, ka patiesībā ieraksti tapuši tieši pirms simts gadiem.
Emīls Pudelis (1893–1969) bija Mazsa-lacas puses saimnieks, latviešu strēlnieks un Brīvības cīņu dalībnieks, kurš kopš 1912. gada rakstīja dienasgrāmatas. Viņa dēls Uldis Pudelis savukārt tās iesniedza Latviešu folkloras krātuvei. Bet, lai krājumā tās nepazustu aizmirstības putekļos, Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieki atdzīvinājuši dienasgrāmatas tviterī.
