Vai krīzei var būt gatavs?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma. Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus  instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darba vietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem.

Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus. No krīzes apgrozāmajiem līdzekļiem pieejamajiem 200 miljoniem eiro 50 miljoni eiro ir no valsts, savukārt pārējo paši esam piesaistījuši no starptautiskajiem aizdevējiem. Arī Kapitāla fonda finansējuma pusi veido valsts resursi, bet otru pusi – piesaistīti privātajā tirgū no pensiju fondu pārvaldniekiem.

Kopumā ALTUM pašlaik piedāvā sešus dažādus risinājumus Covid-19 negatīvās ietekmes pārvarēšanai. Ieejot otrajā krīzes vilnī, finanšu instrumentu tīkls uzņēmumu atbalstam ir pārbaudīti stabils un aktuāls arī krīzes ziemas periodā. Tagad, analizējot krīzes finanšu instrumentu līdzšinējo izmantošanu, izkristalizējas vairāki, manuprāt, būtiski aspekti.

Apgrozāmo līdzekļu programma un garantijas banku kredītu brīvdienām

Krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā uzņēmējiem līdz šim piešķirti vairāk nekā 510 aizdevumi par summu aptuveni 92 miljoni eiro, savukārt krīzes garantijas apstiprinātas par kopējo banku finansējuma apjomu, kas ir tuvu 100 miljoniem eiro. Šie apjomi turpina pakāpeniski augt. Īstenojot atbildīgu un rūpīgu kreditēšanu un finansējot uzņēmumus, kas bija ekonomiski dzīvotspējīgi pirms vīrusa pandēmijas sākuma un kuru situāciju ietekmēja tieši Covid-19 izplatība, šādu apjomu vērtējam kā adekvātu un situācijai atbilstošu.

Runājot par garantijām banku kredītu brīvdienām, ALTUM skatījumā, pirmajā krīzes vilnī situāciju uz labo pusi būtiski  pamainīja Finanšu nozares asociācijas maija sākumā pasludinātais moratorijs juridiskajām personām ar iespēju uzņēmumiem atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu līdz sešiem mēnešiem. Pēc asociācijas datiem uz 30. septembri saistību izpildes atlikšanas vienošanās tika noslēgtas vairāk nekā 3100 uzņēmumu kredītiem ar kopējo summu 753 miljoni eiro, kas ir nozīmīgs apjoms. Moratorijs tūkstošiem uzņēmumu noderēja kā drošības spilvens un attiecīgi mazinājās neatliekama aktualitāte pēc speciālajiem krīzes instrumentiem. Mūsu dati rāda, ka pēc moratorija ieviešanas pieprasījums pēc krīzes garantijām samazinājās, apliecinot, ka privātais tirgus spēja situāciju absorbēt saviem spēkiem. Pagaidām nav zināms (10. decembris), vai bankas atjaunos līdzīgu moratoriju, taču, visticamāk, tas neturpināsies, tāpēc, saglabājoties nenoteiktībai ekonomikā, prognozējam arī lielāku pieprasījumu pēc ALTUM krīzes garantijām.

Analizējot arī mūsu krīzes aizdevumu datus redzam, ka pieprasījuma pīķis bija aprīlī, pēc kura sekoja sabremzēšanās. Būtisks aspekts te ir uzņēmumu uzkrātās pietiekošās likviditātes rezerves, kas daudziem ļāva pārvarēt krīzes smagākos mēnešus, un iesākto līgumu izpilde, kas nodrošināju apgrozāmo kapitālu. Daļa uzņēmumu negatīvākas sekas izjuta ārkārtas situācijas pirmajos mēnešos, daudzi izmantoja FNA moratorija nodrošinātās kredītu brīvdienas.

Tāpat jāpiemin, ka kredītiestādes krīzē iegāja spēcīgas un ņemot vērā, ka banku finansiālā situācija ir laba, daudziem klientiem kredīta brīvdienu nodrošināšanai nebija nepieciešams papildu nodrošinājums krīzes garantijas veidā. Nozīmīgs atbalsts Latvijas uzņēmumiem ir bijuši arī citi atbalsta instrumenti, piemēram, dīkstāves pabalsti, kas ļāva sabalansēt naudas plūsmu un laikus pildīt saistību maksājumus kredītiestādēs.

Krīzes aizdevumu un garantiju maksimālais apjoms* šā gada martā tika prognozēts atbilstoši tā brīža ekonomikas attīstības prognozēm, gatavojoties visiem notikumu attīstības scenārijiem un rūpējoties par pietiekamu finansējumu arī negatīvākā scenārija gadījumā. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas jūnijā, uzlabojoties uzņēmēju sentimentam un atjaunojoties ekonomikas aktivitātei, redzam, ka kopumā piepildījās bāzes, nevis sliktākais scenārijs. To labi atspoguļo arī IKP prognozes un faktiskie dati – piemēram, 2. ceturksnī IKP samazinājās par 5,4 % pretēji sākotnēji pat prognozētajam kritumam divu ciparu skaitlim.

Krīzes nākamajam posmam – gatavi

Kopš pirmās krīzes dienas sekojam tam, kāda ir kopējā ALTUM instrumentu ietekme jeb pozitīvais efekts uz tautsaimniecību (gan Covid-19 pārvarēšanas instrumenti, gan ikdienas programmas, kas ir finansējums biznesa uzsākšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, lauksaimnieku vajadzībām u.c.). Mūsu jaunākie dati rāda, ka no marta līdz decembra sākumam šis efekts uz tautsaimniecību pārsniedzis jau 680 miljonu eiro, un lielāko daļu veido tieši ikdienas, nevis krīzes instrumenti. Tas liecina, ka uzņēmumu attīstības projekti turpinās.

Svarīgi, ka sākoties Covid-19 izplatības otrajam vilnim un sekojošam ekonomikas situācijas pasliktinājumam, esam pilnībā gatavi lielākam pieprasījumam pēc krīzes instrumentiem, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt šo turbulenci un veicinot arī privātā sektora naudas ieplūšanu ekonomikā. Šajos apstākļos būtiskākais, ka finansējums ALTUM instrumentu īstenošanai ir pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma, tai skaitā programmām, kas ir aktuālas arī krīzes otrajā vilnī.

 

* Kredītu garantijām paredzētais finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļauj bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu, kas pārsniedz 700 miljonus eiro. Apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem pieejami līdz 200 miljoniem eiro.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu