Ēdam no trauka vai trauku? 4

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Mairita Lūse, biedrība “Zero Waste Latvija”
Print Friendly, PDF & Email

Laikā, kad informācijas juceklī daļa sabiedrības ir tik apjukusi, ka bīstas no vakcīnām tā vietā, lai bītos no slimībām, ir grūti runāt par ftalātiem un bisfenoliem – vielām, kas arī no ēdiena iepakojuma nonāk mūsu uzturā un ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt mūsu veselību. Aiz katra teikuma gribas piebilst – negribu radīt paniku jau tā smagā laikā, bet gan aicinu pārskatīt regulējumu Eiropas Savienības līmenī.

Biedrība Zero Waste Latvija projekta Plastic in the Spotlight (Plastmasa zem lupas) ietvaros analizēja ftalātu un bisfenolu līmeņus desmit sabiedrībā pazīstamu cilvēku urīnā.

Saeimas deputāti, žurnālisti, vides aktīvisti – visu dalībnieku urīnā tika atrasti 13 no 17 mērītajiem ftalātiem un 4 no 11 mērītajiem bisfenoliem. Kopumā Latvijas paraugos tika konstatētas 24 no 28 mērītajām vielām. Šie rezultāti ir satraucoši.

Ftalāti un bisfenoli izvadās no cilvēku organisma 24–48 stundu laikā. Tik augsti rādītāji nozīmē, ka visi cilvēki pēdējo divu dienu laikā ir saskārušies ne ar vienu vai divām, bet gan ar vismaz 17 vielām, turklāt pietiekamā daudzumā, lai tās varētu tikt noteiktas analīzēs. Šāda vielu kokteiļa ietekme uz cilvēka organismu ir grūti paredzama. Turklāt pat zaļi domājoši cilvēki nespēj no tām izvairīties – tas nozīmē, ka cilvēkam ar saviem spēkiem ir praktiski neiespējami izvairīties no šo vielu klātbūtnes savā ikdienā.

Kas ftalāti un bisfenoli vispār ir, un varbūt par to klātbūtni nemaz nav jāuztraucas? Mums apkārt esošā plastmasa ir ne tikai pati “plastmasa” jeb polimēru ķēde, bet arī daudzas citas vielas, kas tai tiek pievienotas, lai radītais materiāls būtu spīdīgāks, vieglāks, izturīgāks, lētāks – vēlamo īpašību saraksts ir bezgalīgs.

Aprēķini liecina, ka Eiropas Savienībā pieejamajā pārtikas iepakojumā varam sastapties ar apmēram 8000 apzināti pievienotām vielām.

Vielas, kas iepakojumā parādās “netīšām”, kaut vai laika gaitā sadaloties iepakojumā esošajām vielām, pārsniedz 30 000. Diemžēl šīs vielas, to skaitā ftalāti un bisfenoli, laika gaitā un dažādu apstākļu, piemēram, bojājumu vai karstuma, ietekmē sāk no materiāla izdalīties un nonāk arī mūsu ķermeņos. Lai gan trūkst pētījumu par daudzu vielu ietekmi uz mūsu ķermeni, vairāki ftalāti un bisfenoli ir atzīti par endokrīnajiem disruptoriem – ķermenim tie atgādina hormonus, piemēram, estrogēnu, un paaugstina reproduktīvās veselības problēmu, aptaukošanās, cukura diabēta un vēža riskus. 

Ne tas, ka šīs vielas nonāk mūsu ķermeņos, ne arī to ietekme uz veselību nav folijcepurīšu mīts. ES jau sen ir noteikusi vairākus ierobežojumus, kas tiek regulāri pārskatīti, piemēram, 2015. gadā pieļaujamais bisfenola A uzņemšanas līmenis tika samazināts no 50 mikrogramiem uz ķermeņa kilogramu dienā uz 4 mikrogramiem uz ķermeņa kilogramu dienā. Gan daudzi zinātnieki, gan vides aktīvisti apšauba šībrīža noteikto limitu drošību. Tie pētījumi, kas apgalvo, ka cilvēku organismos atklātie ftalātu un bisfenolu daudzumi ir droši, parasti neņem vērā ļoti svarīgu faktu: saskaramies nevis ar vienu vielu, bet gan, kā norāda arī mūsu pētījuma dati, veselu vielu kokteili, kam vēl ir jāpievieno pesticīdi, gaisa piesārņojums un citi veselībai kaitīgi faktori. Skatoties individuāli, līmeņi var arī neradīt pārlieku lielu risku, bet visas šīs ietekmes summējas un var viena otru pastiprināt.

Eiropas Komisija savā No lauka līdz galdam stratēģijā ir apņēmusies pārskatīt ar ēdienu kontaktmateriāliem saistītos tiesību aktus un 2022. gada beigās nākt klajā ar to uzlabojumiem. Vides organizācijas norāda uz vairākiem trūkumiem esošajos ES noteikumos:

  • Nav izstrādāti specifiski noteikumi vairākiem iepakojuma tipiem, tajā skaitā papīra iepakojumam. Tas nozīmē, ka uz šiem iepakojumiem attiecas savstarpējās atzīšanas princips – kas ir atļauts vienā ES valstī, ir atļauts visās.
  • Noteikumi neattiecas uz līmvielām, tipogrāfijas krāsām, krāsvielām un šķīdinātājiem, kas tiek izmantoti ēdiena iepakojuma ražošanā.
  • Noteikumu ievērošana netiek kontrolēta un netiek nodrošināta vielu izsekojamība, kas sarežģī pārstrādātas plastmasas izmantošanu un tās drošības izvērtēšanu.
  • Tiek novērtēti izejmateriāli, nevis gala produkts – iepakojumā esošās vielas un to daudzums dzīves cikla laikā var mainīties.
  • Drošības normu noteikšanā netiek ņemtas vērā vielu kombinācijas, bet gan individuālas vielas.
  • Nepastāv harmonizācija ar REACH datu bāzi – ēdiena iepakojumā ir atļauts izmantot vairākas vielas, kas šajā datu bāzē ir atzītas par bīstamām.

Ar ftalātiem un bisfenoliem saskaramies ne tikai caur ēdiena iepakojumu, bet arī daudzos citos veidos – vinila grīdas segumi, kosmētika un pat veikalu čeki var paaugstināt ftalātu un bisfenolu līmeni mūsu organismos. Vērtējot ftalātu un bisfenolu bīstamību, jābūt samērīgiem – arī saņemot zāles intravenozi, visdrīzāk saņemsim ftalātu devu no zāļu padevei izmantotajām caurulītēm, bet, neapšaubāmi, medikamentu nestais labums krietni pārsniegs īslaicīgi paaugstināto ftalātu līmeņu negatīvo ietekmi. Citos gadījumos palīdz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas, piemēram, regulāri izņem no apgrozījuma rotaļlietas ar pārlieku augstiem ftalātu līmeņiem. 

Lai gan ftalātu un bisfenolu klātbūtne ēdiena iepakojumā un citos produktus būtu labāk jāregulē, arī mēs paši varam rīkoties, lai samazinātu savu saskari ar šīm vielām. Paliekot tikai pie mūsu pētījuma tēmas, ēdiena iepakojuma, ir vairāki veidi, kā ikdienā varam samazināt savu saskari ar ftalātiem un bisfenoliem:

  • Ja iespējams, izvēlies stikla vai vienkārša papīra iepakojumu.
  • Nekarsē plastmasas iepakojumu, pat ja tas ir paredzēts izmantošanai mikroviļņu krāsnī.
  • Nelieto saskrāpētu vairākkārt lietojamo plastmasas iepakojumu – caur skrāpējumiem ēdienā nonāk lielāks ftalātu un bisfenolu daudzums.
  • Neizmanto vienreizlietojamo plastmasu vairākas reizes.
  • Īpaši izvairies no karstiem un taukainiem ēdieniem plastmasas, bambusa vai glancēta papīra iepakojumā.
  • Neuzticies saukļiem “Brīvs no BPA”, jo lielākajā daļā gadījumu BPA ir aizstāts ar citām, līdzīgām vielām, piemēram, BPS.

Pats galvenais padoms, ko vēlētos sniegt, ir pārlieku neuztraukties. Pagaidām ar šīm vielām saskarsimies tik un tā, bet pārlieku liels uztraukums var sagādāt vēl lielākas problēmas mūsu veselībai nekā ftalāti un bisfenoli. Tā vietā, lai ar bailēm lūkotos uz mīļākā restorāna piegādātajām nūdelēm, varam kopīgi aicināt Latvijas politiķus aizstāvēt cilvēku veselību un strādāt pie tā, lai, iegādājoties ēdienu, mums nebūtu jādomā par to, kas no tā iepakojuma nonāks mūsu ķermenī.

Komentāri (4)

rquog147993 21.12.2020. 22.28

Жapкиe дeвyшки ищyт eбли на oднy нoчь! Вce бecплaтнo и aнoнимнo, вce oни жaждyт cпepмы и любят ceкc —– http://bit.do/chpoking

0
0
Atbildēt

0

Hleb Frolov 19.12.2020. 19.29

Diēta ir pagājušais gadsimts! Lai zaudētu svaru, jums vairs nav nepieciešams sevi izsmelt ar diētām! Es šeit lasīju par jaunu un veselīgu metodi – http://bit.do/ketolv es izmēģināju tik daudz lietu, visas diētas, fitnesu, labi, es varētu zaudēt 2 kg un ar šo rīku mēneša laikā zaudēju 15 kg, un es jūtos lieliski! Es iesaku visiem!q

0
0
Atbildēt

0

Zinta Arista Zemzare 17.12.2020. 11.34

Jauki! Gaidīsim 2022. gadu, kad būs precīzāki pētījumi par šo vielu ietekmi. Nevajag aizmirst, ka pa to laiku būs parādījušās vēl citas trakākas jeb mazāk trakas mums kaitīgas vielas. Kā mediķe gribu atgādināt, ka organisms nav muļķis – tas nepārtraukti, ar visu saskaroties, pats arī cīnās un izstrādā dažādas pretvielas un pretpaņēmienus. Kad beidzu Medicīnas institūtu 60 – tajos gados, mūs vienā lekcijā toreiz brīdināja, ka pēc 20 gadiem pasaulē radiācijas līmenis pārsniegs cilvēkam panesamo zonu un mēs visi cietīsim no radiācijas. Nu jau pagājuši 20 X 3 gadi! Un kā ir? Organisms pacieš, piecieš šo paredzēto radiāciju. Nebaidīsimies! Domāsim un dzīvosim loģiski! Uz priekšu. Zinta.

0
0
Atbildēt

1

    QAnon > Zinta Arista Zemzare 17.12.2020. 18.52

    Uz priekšu, Zinta!!! Bez mani, protams!
    Zelta miljardam(tas nav domāts skaitlis), uz Cilvēku planētas pietiek ar visu, ko dod Dievs. “Zelta miljards”, iespējams tie varētu būs pat 5 miljardi saprātīgu būtņu, kuri neatstāj pēc sevis ne n grama atkritumu, visu izmanto, kā izejvielas, kuri neiebrūk svešās zemēs, nerīko nebeidzamas kara mācības, nebrauc pāri Vidusjūrai pēc džihada pabalstiem utt..
    p.s. baidos, ka starp “Zelta miljarda” pretendentiem neatradīsies vieta 20 miljardiem melnādaiņu, lupatgalvu, krievu un šudru.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu