Svarīgākās profesijas gads

Šogad vairāk nekā citus gadus bijām atkarīgi no politiķu lēmumiem

Aizejošajā gadā pieredzējām nežēlīgu atgādinājumu, ka, visu cieņu ārstiem, taču politika ir vissvarīgākā no visām profesijām. Arī miera laikos no politiķu lēmumiem var būt atkarīga ļoti daudzu cilvēku dzīvība. Diemžēl lēmēju veikuma vērtējumam vislabāk der valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) novembrī secinātais: «Draugi, nav labi.»

Vai vēl atceramies, kad un kā sērga sasniedza arī Latviju? Pirmo inficēšanās gadījumu reģistrēja 2. martā. Paciente bija atgriezusies no ceļojuma uz Milānu. Un, lai gan negribējās ticēt, ka tas notiek arī pie mums, nevis tikai tālu projām Itālijā un Ķīnā, valdība rīkojās tā, kā atskatā šķiet gandrīz neticami — jau 12. martā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju un ieviest stingrus cilvēku kontaktēšanās ierobežojumus, bet par atbildīgo rīcības koordinācijai noteikt Veselības ministriju. Tajā dienā bija konstatēti seši jauni saslimšanas gadījumi.

Decembrī dažā dienā saslimušo skaits pārsniedza 900. Taču veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) turpina deleģēt savu atbildību citiem. Slimnīcu spēja uzņemt jaunus pacientus tuvojas kritiskai robežai, bet ministrei šķiet svarīgi stāstīt, ka «ne Viņķele vai Kariņš» lemšot par to, kurus ārstēt, kuriem atteikt. «Šis ārprātīgi smagais lēmums» būšot jāpieņem ārstiem.

Pavasarī un vasarā ārstiem šādi lēmumi nebija jāpieņem tāpēc, ka politiķi bija pieņēmuši situācijai atbilstošus lēmumus. Martā un aprīlī daudziem valdībā, redzot, kas notiek citur Eiropā, izbīlis par savas nekompetences iespējamajām sekām bija tik liels, ka bez iebildēm piekrita darīt to, ko ieteica eksperti. (Gudra padoma nekad nevajag vienīgi finanšu ministram Jānim Reiram (JV), kurš dzelžainā pārliecībā, ka politika ir un paliek grāmatvedība arī krīzes laikos, pavasarī sačakarēja atbalsta naudas sistēmu, bet rudenī stājās spīdzināt tautu ar nodokļu eksperimentiem.)