Šis tiešām bija īsts Žurkas gads! Sēdējām katrs savā alā. Ēdienu vilkām uz mājām. Ieraugot cilvēkus, bēgām prom. Pārnēsājām infekciju.
Šis gads mums iemācīja priecāties par sīkām lietām — ziepju smaržu, zobu pastas garšu...
«Dārgais Ziemassvētku vecīti! Es visu gadu uzvedos ļoti kārtīgi. Nu, gandrīz visu gadu... Tikai reizēm nesanāca... Faktiski katru mēnesi... Ai, labi, nopirkšu sev dāvanas pats!»
Sāciet strīdēties ar draugiem jau tagad, lai nav jāpērk viņiem Ziemassvētku dāvanas! Nenovilciniet līdz pēdējam!
31. decembra vakarā mēs visi zvanīsim draugiem, kas dzīvo citās laika zonās vairāk uz austrumiem — kur Jaunais gads pienāk agrāk, un ziņkārīgi jautāsim: «Vai 2020. gads tiešām ir beidzies?»
Šodien izgāju kāpņu telpā un redzu — divas nepazīstamas personas pašas vakcinējas. Malači!
